pirmās divas dienas Oslo

sēžu tagad mūsu (mana un Viktorijas) ļoti ērtajā dzīvoklīti Bergsliā pie tējas krūzes ar nesen dotu solījumu prātā gan sev, gan citiem, ka šovakar šeit kaut ko ierakstīšu. jau pirmo divu dienu laikā iespaidu ir ļoti daudz. daudz, skaistu un priecīgu.

sākšu ar to, ka sakrāmēt koferi nebija viegli. pareizāk sakot, saņemties šim procesam bija grūti. darīju to ap 10iem vakarā pirms izlidošanas. atšķirībā no citām lielajām somu krāmēšanas reizēm šoreiz nebija nepieciešamo lietu saraksta, uz kā paļauties. bet man par lielu pārsteigumu tas īpaši arī nebija nepieciešams. laikam jau iepriekšējās nedēļas laikā prātā biju izkristalizējusi, ko likt tajā somā un ko nē. un šī bija viena no tām filmu reizēm, kad uz kofera vajadzēja uzsēsties, lai to varētu aizvērt. toties man līdzi ir visas manas Saurieshi local crafts lietiņas: pērlītes, papīri, 3 pudelītes līmes, diegi, adatas, audumi, lentītes, stieples utt.

mamma uzsauca taksi līdz lidostai, kas bija bezgala jauki. vadītājs patiesībā nemaz nebija nekāds vadītājs, bet gan kareivis. bijis vairākkārt misijā Afganistānā. no viņa es uzzināju, ka latviešu karavīri tur padoti norvēģiem. ja norvēģi atbild par dziļurbumu veikšanu, elektrības ievilkšanu utt, tad latvieši atbild par šo objektu apsargāšanu (startēģijas diemžēl neesot saskaņotas, kā dēļ latvieši esot jāapmāca no jauna). vācieši savukārt esot tie, kas visko būvē. vēl latviešu kareivji ir sajūsmā par norvēģu formastērpiem, jo tie, lai arī nesatur sudraba diegus kā mūsu kaujinieku apakšveļa, vismaz nav izgatavoti ķīnā no sintētiskiem materiāliem. tāpēc latvieši, nonākuši nometnē, ejot uz vietējo veikalu, kur iegādā norvēģu apakšveļu un zābakus.

uz Oslo es lidoju ar AirBaltic menedžētu SAS lidmašīnu, kas bija mazākā, kādā sava, tiesa gan, lidojumiem ne tik bagātā mūža laikā esmu lidojusi. blakus man sēdēja Oddvars no Drammenes. runājāmies par Spitsbergenu, kur viņš pusgadu nodzīvojis un pieredzējis visu no pilnīgas tumsas līdz pilnīgai gaismai, par suņiem, Norvēģijas klimatu, Rīgas Balzamu un tādām lietām.

Oslo lidostā mani jau gaidīja Haralds un Heidi (pagājušā gada brīvprātīgo mentore). un pirmais iespaids (arī visi parējie) bija vienkārši lielisks! tā nu, gaidot Viktoriju, mēs iedzērām pa tasei kafijas (kā balzams manai nakti negulējušajai dvēselei), ēdām tradicionālo norvēģu tumšo maizi ar garnelēm, apmainījāmies ar saviem vasaras piedzīvojumiem, iespaidiem utt (Haralds vasarā ar sievu ciemojās Rīgā). atklājās, ka Heidi arī ļoti, ļoti patīk nodarboties ar rokdarbiem. sarunājām tuvākajā laikā doties uz veikalu iepirkt dzijas un tad kopā pie viņas kko uzadīt. nevaru sagaidīt!

kad ieradās Viktorija un bija piebeigusi savu kafiju (izrādījās, ka norvēģu krūzes ir nepiemērotas lietuviešu lūpām), devāmies uz auto. tur Heidi mūs pārsteidza ar sarkanām bromēlijām puķupodos un fotoalbūmu, kurā līmēt brīvprātības laika bildes. Haralds mūs savukārt apdāvināja ar jojo, baloniem un burbuļpūšamajiem. bet, kad ieradāmies dzīvoklītī, viņš izkārtoja uz galda speciāli priekš mums iegādātas sveces. how cute is that? es sajutos ļoti patīkami meitenīgi taja brīdī. un tagad Haralds pēc mūsu lūguma plāno mums iegādāt tosteri! vai viņš nav labākais darba devējs pasaulē? vispār viņš bezgala daudz un cītīgi par mums rūpējas. uztraucas arī par tādām lietām, lai mēs ar Viktoriju nejustos viena uz otru greizsirdīgas piem., par to, ka vienai no mums ir lielāka gulta, vai lai Evija nejustos apdalīta, ka viņai nebija iespējams iegādāt rakstāmgaldu pagājušā projekta laikā.

pirms iekārtošanās (mums bija neliela aizķeršanās ar atslēgām) braucām iepirkt pārtiku pirmajām dienām un apskatīt biroju. oi, kāda ir mūsu biroja ēka! paša Oslo centrā - Rådhusgata 1/3, ar lieliem stikla logiem un stikla griestiem. mūsu birojs atrodas pēdējā - 8. stāvā.

biroja ēkas iekšienē, skatoties no 8. stāva

šodien savukārt iepazināmies ar daļu savu kolēģu (bezgala jauki!), pienākumu un kārtību biroja telpās. sākām ar to, kur atrodas kafijas krūzītes un kā tās jāievieto trauku mazgājāmā mašīnā. mēs ar Viktoriju bijām nolēmušas atteikties no kafijas EBD laikā, bet man tas būs ļoti grūti, jo ofisā atrodas kafijas automāts, kas aplaimo ar lati, nospiežot tikai vienu podziņu! labi, ka tur nevajadzēs uzturēties pārāk bieži, he.

skats no biroja ēkas terases

pēc biroja apmeklējuma un iepirkumu veikšanas, mums ar Viktoriju bija laiks izkravāt mantas un sadalīt istabas. tātad mūsu dzīvoklītis atrodas vienā no labākajiem Oslo rajoniem, kur, apkārt veroties, skatam paveras mīlīgas, gaišas privātmājas un puķainiem dārziņiem (arī mūsējai tāds ir). dzīvoklis meklējams pagrabstāvā. pati māja pieder ģimenei, ar kuras galvu, socioloģijas profesoru, mums jau bija izdevība iepazīties. virtuve ir apvienota ar viesistabu. papildus ierastajai virtuves tehnikai mums ir tāda ekstra kā trauku mazgājamā mašīna. un visā dzīvoklī ir apsildāmā grīda! jēj!

dzīvojamā istaba/virtuve

Viktorija dzīvo galējā istabā ar lielo gultu, es tuvakajā - ar mazo gultu, bet foršo skapi, he.

mana istaba

mums ir daudz gutas veļas, segu, spilvenu un daži matrači ciemiņiem.

komplektā dzīvoklītim nāca 3 riteņi un 2 ķiveres, par kurām Norvēģijā nevajadzētu kaunēties. šodien arī pārliecinājāmies, ka tās ir nepieciešamība - ceļā uz mājām redzējām ceļa malā guļošu un asiņojošu riteņbraucēju. nav jau brīnums, ja ņem vērā, piemēram, paša Haralda "creative driving".

kamēr kravājām mantas, Evija ar Haraldu devās iemalkot kafiju un meta mums pirmo izaicinājumu - līdz kafijotavai, kur viņi atradās, mums bija jānokļūst pašām. parāk viegls uzdevums, he.

pēc tam visi četri devāmies uz Collette Cafe, kur beži redzamas norvēģu slavenības. ļoti mājīgs restorāniņš uz ielas stūra ar iespēju pasēdēt dārzā, kurš naksnīgajā Oslo mirdz krāsainās gaismās. mēs ar Viktoriju ēdām veģetāro lazanju (ņaaaam ņaaam), Evija pasūtīja vistas voku, Haralds - pepsi un vistas burgeru. kārtējo reizi Haralda un Evijas klātbūtnē nosmējāmies līdz nemaņai. kad vakariņas bija apēstas un runājamais izrunāts, devāmies pa gultām.

nākošajā rītā abas ar Viktoriju neviļus piecēlāmies jau 8os. tā nu lēnām un nesteidzoties nodevāmies brokastīm (bez kafijas!) un norvēģu TV. skatījāmies multenes. es ēdu bēdīgi slaveno brūno norvēģu sieru ar valriekstu maizi un dzērveņu ievārījumu. un šoreiz man garšoja!

ap 10iem Haralds bija klāt, lai vestu mūs uz ofisu. lenča laikā

lunsj

(no zviedru galda izvēlējos pastu ar pesto, olīvas, svaigus zirņus pākstīs (!), salātlapas un mājas sieru. bija gardi!) Haralds mums stāstīja par organizācijas darbu un iekārdināja ar tekošajiem projektiem. man ļoti gribētos strādāt pie projekta, kura mērķis ir parādīt, ka mācīties iespējams arī radoši, par mediju izmantojot mākslu. šķiet, ka mācīšanās ir centrālais vārds Haralda pasaulē. viņš mēdz būt iedvesmojošs:

"var mācīties sliktas lietas. var arī mācīties no sliktajām lietām."

pie pusdienām atklājās, ka mums visiem 3 garšo suši. Haralds piesolīja suši vakaru!

pēc lenča devāmies uz Imigrācijas lietu departamentu un policiju reģistrēties (man tur būs jāatgriežas rīt, jo aizmirsu savu Activity Agreement mājās), pēc tam pastā ieguvām aplieicnājumu, ka esam pilnvarotas saņemt Kateket paredzēos sūtījumus. jēj! kad šie dokumenti bija nokārtoti un bijām reģistrējušās valodas kursiem, kas sāksies 5dien un notiks katru dienu 4 stundas (hardcore!), tika iegādātas publiskā transporta kartiņas Oslo robežās vienam mēnesim (NKR 570,- ir LVL 51,-), kas nozīmē, ka mēs varam izmantot visus transporta veidus, sākot ar metro un beidzot ar vietējiem Olso fjorda prāmjiem. ja nemaldos, ar vienu no tādiem Evija mūs 6dien vedīs uz pludmali.

gaidot rindā pēc transporta kartiņām. es, mans deguns, Viktorija, Haralds un Haralda piere un briļļu mala

tāda nu bija mūsu 2. diena Oslo. iekrājies neliels nogurums negulēto nakšu rezultātā. labi, ka rīt varēs pačučēt. Haralds dodas prom uz Trondheimu, tā kā nedēļas nogale paliek mūsu pašu ziņā. man rīt jānokārto imigrācijas dokumenti un vakarā ar Jūliju paredzēts gājiens uz baletu Septemberdance 2010 ar Maksa Rihtera un Arvo Pērta mūziku.

nākošo nedēļu savukārt sāksim ar vakariņām latviešu un lietuviešu gaumē, ko pasniegsim Haraldam, Heidi, Ninai (mūsu mentorei) un Evijai.

Viktorija, priecājoties par Laimas konfektēm

šovakar skan CocoRosie "Gray Oceans"