3. dienas 2. puse

dažas bildes, ko uzņēmusi Viktorija.

atkal mūsu mājīgais dzīvoklītis. šoreiz vakarēšanas apgaismojumā

mūsu māja

atkal opera. tikai tāpēc, ka man viņa tik ļoti iet pie sirds. sirreāla un kafkiska celtne

uz operas jumta

operas vestibils

Viktorija pie viena no 8 mākslas darbiem - The Other Wall jeb garderobes

šis ir īslandiešu/dāņu mākslinieka Olafur Eliasson garadarbs. sienas platība aptver 340 kvadrātmetrus un tā veido no 2 gaismekļiem un 3dimensionāliem paneļiem, kas piestiprināi pie galvenās, slīpo operas jumtu nesošās sienas. pirmais gaismeklis, kas apgaismo sienu no priekšspuses un ir baltā krāsā, redzams pie Viktorijas kājām. trs savukārt rada zaļo gaismu sienas 2. pusē. kad pirmais pieņemas spēkā un kļūst spilgtāks, otrais noplok. un pretēji.

skandināvi mīl rindas - 3. garākā rinda, kādā man sava mūžā nācies stāvēt

Arr (Rētas), Sølvi Edvardsen horeogrāfija, Arvo Pärt mūzika

Frozen Silence, Kaloyan Boyadjiev horeogrāfija, Max Richter mūzika

In a tin house when it rains, Alan Lucien Øyen horeogrāfija, Tom Waits un Nina Simone mūzika

Septemberdance izrādē ietilpa 3 dažādu horeogrāfu veidotas laikmetīgā baleta performances. visu izrādes laiku pār manu muguru skrēja skudriņas! pirmās divas pretstatā pēdējai bija visnotaļ melanholiskas un pat episkas (mūzikas deļ), lai arī 2. performance bija iztekti dinamiska un uzvelkoša (dejotāji no tiesas staigāja pa sienām - neaizmirstami sirreāls skats. kārtējo reizi man bija jābrīnās par to, uz ko gan cilvēka ķermenis ir spējīgs). tajā tika piestrādāts pie vismazākā sīkuma. ja pirmajā uzsvars tika likts un tērpiem un to transformācijām (Stine Sjøgren), tad otrās dejas sāls slēpās telpas gaismojumā (Paul Vidar Sævarang). tieši starpbrīdī pirms tās mēs ar Jūliju un Viktoriju spriedām par ķermeni kā komunikācijas mediju. kā izrādījās, dejas atslēgas vārdi bija: I just want to say. pēc šīd performances publika kliedza un ūjināja, kā parasti mēdz darīt, beidzoties kādam koncertam. norvēģiem tāpat kā valmieriešiem patīk applaudēt, turklāt viņi arī dipina ar kājām.

starp citu pirmās performances horeogrāfe Sølvi Edvardsen ir strādājusi pie Lillehammeres Olimpisko spēļu horeogrāfijas. bet 2. dejas veidotājs Kaloyan Boyadjiev pats ir dejotājs Norvēģu Nacionālajā baletā.

trešā performance pretstatā pirmajām divām pārsteidza ar savu humoru un pozitīvisma dzirksti. paši dejotāji smaidīja, un pat tāds sīkums spēj krasi mainit vispārējo noskaņojumu. dejotprieks vienkārši staroja no viņiem un viņu tērpiem, kas atkal bija unikāli: daudz fliteru, bārkstis, krokojumu, pilna auguma triko utt. šķiet, ka spīdīgākus tērpus man dzīvē nav nācies rezēt. Patriks un Lady Gaga tos novērtētu! vispār ceru ieraudzīt Patriku līdzīgā tērpā viņa nākošās koncerttūres laikā! šķiet, ka pie tērpu un mūzikas izvēles nostrādāja horeogrāfa Alan Lucien Øyen galvenais iedvesmas avots - kino.

es un Jūlija

tagad vajadzētu saņemties un doties uz pilsētu apskatīt Evijas izveidotās listes objektus. listē arī ietilpst īpašs svaigi augļu un dārzeņu veikaliņš Oslo imigrantu daļā (vai vismaz tās virzienā), kura īpašanieki ir indieši. droši vien saņemšanās prasīs zināmu laiku. tātad redzēsim Akker Bryge tumsiņā!

tagad skan Bersarin Quartett