mīļākie brīži Latvijā

-nejauši satikt Undu pieturā

-apskatīt Tikko Būs

-apskatīt Klāva dzīvokli

-diskutēt par literatūru, mākslu un skatītāja vietu interpretācijai kopā ar Ievu un Annu

-diskutēt par to pašu kopā ar Ievu, Annu un Klāvu

-diksutēt par to pašu kopā ar Annu, Kasparu un Katrīnu

-kādā aizdomīgā Maskačkas veikalā nopirkt saldējumu par 20 santīmiem

-izbraukt ar jauno tramvaju, klausoties Gorecki

-uzzināt, kas ir ROMŠTEKS

-sēdēt pie Annas un dzert kafiju

-ar Annu un Edgaru dzert ābolu tēju no graņonkas, stāvot un gaidot autobusu pie Zinātņu akadēmijas

-atklāt, ka ne visi valsts iestāžu darbinieki ir nelaipni

-kopā ar Ievu iesmiet par tādiem komentāriem kā "čigāņi" vai "redzēti arī Ķekavā" pie raksta par Rumāniju

3. dienas turpinājums

pirms un pēc pusidenām, kurās mums bija kartupeļu biezenis ar šalotiem + ar sēnēm, sieru, ķirštomātiņiem un zirņu pākstīm pildīti cukīni spinātu mērcē un vaniļas krēms ar meža ogu mērci saldajā, es nodevos mūzikas sakārtošanai savā datorā, respektīvi, saliku māksliniekus pa žanriem. centos žanrus pēc iespējas vienkāršot un reducēt. nu, lūk, kāda liste man sanākusi:

• Acoustic
• Alternative (mh, whatever)
• Ambient
• Avantgarde
• Brit-pop
  
• Brit-rock
  
• Classical
• Drone
• Dubstep
• Electro-pop
• Eletronic
• Electronica (lai kāda nu arī būtu atšķitrība starp šo un iepriekšējo žanru. atšķirība slēpjas vien manā slinkumā, nevis kādā manā idejā.)
• Experimental
• Folk
• Freak Folk
• Free Jazz
• Hip-Hop
• IDM
• Indie
• Industrial
• Krautrock
• Math-Rock
• Neoclassical
• Neofolk
• New Weird America
• Pop
• Post-Hardcore
• Post-Metal
  
• Post-Rock
• Shoegaze
• Singer-Songwriter
• Soul
• Soundtrack
• Toytronica
• Trip-Hop

un te ir tas, ko last.fm par maniem iecienītākajiem žanriem saka:



klausītākie albumi kopš 2007. gada:


klausītākie albumi pēdējo 3 mēnešu laikā:

3. diena un 2. lietas

3. diena tikai sākusies, tāpēc pagaidām vēl nav daudz stāstāmā. toties ir 2 sajūtas/atskārsmes/pārdomu motīvi, kas manam prātam neliek mieru:

1. pirms došanās uz konferenci viens no maniem uzdevumiem daudzu citu vidū bija sagatavot konferences vadītāju jakas - pieguludināt Kateketforeningen uzšuves. tapēc kādā iepriekšējās nedēļas pēcpusdienā devos no ofisa mājās ar diviem milzu maisiem, kas pilni ar jakām. apjautu, ka man kauns. vienīgā doma bija: ātrāk nokļūt pazemē, kur metro, lai cilvēki mani neredz un nedomā, ka es esmu tādus apģērbu daudzumus sapirkusi. lai arī Oslo ir pilsēta, kas noteikti domāta iepirkumiem. visi veikalu skatlogi izskatās nepārspējami kārdinoši un aicinoši.

2. ierasts, ka plāni tuvākai un tālākai nākoteni sniedz zināmu drošības un miera sajūtu. labi iet skolā, jo zini, ka 12 gadus nenāksies nodarbināt savu prātu ar domu: ko darīt tālāk? labi studēt, jo šo pašu nodarbi var atlikt vēl uz 3-... gadiem. bet ko pēc tam? labi kļūt par brīvprātīgo, heh. nenoliegšu, ka šī doma bija viens no iemesliem par labu manai izvēlei uzsākt EVS. un tagad, kad projekti pamzām iet uz beigām, dzirdu apkārt satrauktas balsis: nezinu, ko darīt; esmu galīgi apjucis/apjukusi. manī savukārt stresu rada tas, ka zinu, ko darīšu. ne tikai tādēļ, ka tas būs viens no lielākajiem līdz šim piedzīvotajiem izaicinājumiem, bet arī tādēļ, ka uz plāniem tomēr nevar paļauties un cilvēkiem IR vēlme/kārdinājums pieķerties tiem 100%, radot iluzoru drošības sajūtu. BET KO DARĪT, JA KAUT KAS NOIET GREIZI UN PLĀNI NEPIEPILDĀS? ko darīt, kad visas nākotnes gaisa pilis sabrūk? lūk, tad, manuprāt, ir bedre. jāsāk no nulles. bezplānu dzīve sniedz neizmērojamu brīvību un līdz ar to arī miera sajūtu, jo nekas nevar noiet greizi.

2. diena turpat

viss apmēram tāpatās: fancy food, fancy chairs. vienīgi šodien, kad mums ar Viktoriju šķita, ka Haralds mūs meklē, lai liktu mums kaut ko darīt, mēs paslēpāmies. mh, paslēpāmies! (pie kafijas automāta.) izrādījās, ka viņš vnk vēlas aprunāties, jo nav mūs saticis. jauki.

un vēl es šodien biju pastaigā gar fjordmalu. iekāpu arī pašā fjordā pabradāties un izvērtēt situāciju - varbūt var nopeldēties. ar izvērtēšanu diži nevedās, jo ieraudzīju jūraszvaigzni un bailēs izmetos no ūdens. joprojām nezinu, vai viņas kož, ir indīgas utt. ja saņemšos, šodien pēc vakariņām mēģināšu vēlreiz.

laiks šeit norvēģiski apmācies un tin klintis maigā migliņā. man jau patīk.

1. diena Son spa hotelī

pirmkārt, sākšu ar to, ka vēlos atvainoties par to zilo burtu nesmuku, kas manā blogā atgadījies no manis neatkarīgu un man nezināmu iemeslu dēļ. centīšos visu drīz atgriezt pie iepriekšējās dailes un skaistuma.

bet tātad par manu dienu Son spa hotelī, kurā, kā daži no Jums jau zina, risinās mūsu organizācijas ģenerālsanāksme (reizi 2 gados tāda tiek organizēta). te nu es dzīvošos turpmākās 4 dienas (ja šodienu arī vēl kā turpmāku skaita). ko tad es līdz šim esmu sadarījusi?

1. atbraucām pulkst. 9os un sakārtojām dokumentus mapēs,

2. sēdējām ērtajos viesnīcas krēslos un dzērām kafiju,

3. pulkst 12os ieturējām lenču (laša fileja ar mandeļkartupeļiem un saldo zirņu pākstīm kaperu mērcē + saldajā ābolu muss ar putukrējumu),

4. atrādījāmies organizācijas biedriem un devāmies atpakaļ uz ērtajiem krēsliem (kamēr citi piedalījās konferencē bla-bla-bla; labi, ka mēs "neprotam" norvēģu valodu, heh),

5. ērtajā krēslā lasīju grāmatu "Dead Aid: Why Aid Is Not Working and How There Is Another Way for Africa" ar domu, ka man vajadzētu satriekt savas ilūzijas par pasaules glābšanu jau pašā saknē pirms dodos uz Āfriku,

6. nosnaudos ērtajā krēslā,

7. aiznesu mantas uz numuriņu, no kura paveras burvīgs skats uz fjordu,

8. devos atpakaļ uz ērto krēslu un turpināju lasīt, iztukšojot jau ~5. krūzi kafijas šodien,

9. pulkst. 7os ieturējām vakariņas (uzkodā: jūras ķemmītes ar granātābolu, pamatēdienā: baltā zivs (vēl jorpjām nezinu, kāda tieši) ar mandeļkartupeļiem, ceptiem šampinjoniem un kukurūzas biezeni spinātu mērcē, desertā: perfekts šokolādes muss ar svaigām ogām).

Jūs man ticēsiet, ja teikšu, ka man ir apnikusi Norvēģijas nepārspējamā labklājība? bet jāatzīst, ka ir ļoooti patīkami reizi dzīvē izbaudīt šādu luksusu. gribētu tajā dalīties ar Jums.