uhh, jau vairāk kā mēnesis aiz muguras. kaut kā piemirsām atzīmēt mēneša jubileju. un dienas skaitīt jau sācis palikt grūti, he. par spīti visam es ceru, ka izturēšu ar skaitīšanu līdz 366.
bet nu par šodienu. šodiena bija viena no labākajām dienām mūžā!!! saņēmu bezgala priecīgu ziņu - man ļoti mīļas draudzenes ģimenei gaidāms pieaugums!!! un šoreiz tie nebūs kaķi, he.
citādi dienas lielāko daļu (no 9iem līdz 15iem) aizvadījām birojā sarunās ar Haraldu. šķiet, ka viņš mentora pienākums Ninas vietā ņems uz saviem pleciem. sākumā man tā nešķita laba ideja, bet Haralds tiešām ir tik atvērts un pretīmnākošs, ka, domāju, tas nesagādās nekādas problēmas. runājām par tādām lietām kā krīzes situācijas. gan personīgās, gan tādas, kas saistītas ar darbu un savstarpējām attiecībām. par veidiem, kā iespējams mācīties un beigās arī par lietām, kas mūs iedvesmo, iepriecina un motivē darboties. tā kā dienas pirmā puse bija pārdomu pilna. jāteic, ka nav viegli pēkšņi atrasties vidē, kurā jābūt ļoti atklātam, piemēram, man bija grūti atzīt, ka man tiešām nepieciešama uzmanība un atzinība par lietām, ko esmu paveikusi.
lenča laikā Haralds aizveda mūs uz savu iecienītāko indiešu ēstuvi imigrantu rajonā. mmm, daudz gardu lietņu mēs tur apēdām!
un man bija jāsmej bārdā, kad uz sienas izlasīju uzrakstu: mat med turban (=ēdiens ar turbānu).
pēc tam satiku Turbjornu pie Astrup Fearnley muzeja, kurā mēs apskatījām, aptaustījām un izsmaržojām aizraujošo Ernesto Neto izstādi. šo izstādi gaidīju jau no jūlija, kad bijām muzejā kopā ar Ievu un es pamanīju tās reklāmu.
darbi tajā bija 3dimensionāli. tie karājās no griestiem, atradās pie sienas, zem tiem varēja palīst, tajos varēja iekāpt, iegulties un apsēsties. un, jā, tos varēja arī smaržot. smaržoja pēc pipariem un krustnagliņām. izstāde bija kā viens liels spēļlaukums, kas izgatavots no zeķbiksēm un tīkliem. un tur bija arī iespēja mētāties ar rozā plastmasas bumbiņām, kuru mēs, protams, izmantojām. vēlāk vienu no bumbām es atradu savā kapucī.
pēc izstādes aizdevāmies uz mūzikas veikalu Tiger, kur Turbjorns strādā. ai, nu viņiem tur ir vienkārši dievīga ambientās mūzikas kolekcija! šis veikaliņš pārstāv arī divus lieliskus norvēģu un citu ziemeļvalstu mūziķu leiblus: Rune Grammofon un Miasmah. pēdējais no abiem pieder Ērikam Skodvinam, kurš pats ņem dalību, manuprāt, pazīstamākajā norvēģu ambientās mūzikas duetā kopā ar Otto Totlandu (citu vidū darbojas arī apvienībā Nest) Deaf Ceter (manis iecienītākais skaņdarbs Lamp Mien), kā arī vienpatībā muzicē zem vārda Svarte Greiner (=melnie zari). zināšu, kur iet pēc dāvanas sev Ziemassvētkos, heh.
šobrīd klausos Miasmah nesen izdoto izdoto Marcus Fjellström "Shattenspieler" un lasu par Elegi jeb kādu citu man tīkamu norvēģu mūziķi Tomiju Jansenu, kurš arī izdevis savu ierakstu "Sistereis" zem Miasmah leibla, un tur, haha, šādi vārdi:
..as we all know (..) Norway is home to everything that is dark and all that is desolate. = ..kā jau mēs zinām (..), Norvēģija ir mājvieta visam, kas ir tumšs, un visam, kas vientulīgs.
un tagad man gribās uz Unsound festivālu Krakovā, kur uzstāsies visi šie tumšie un vientulīgie mākslinieki.
bet nu nedaudz par ilgi gaidīto vakardienu un iespēju braukt pie bērniem Drammenē. tas arī bija bezgala jauki! 2dienās mums tur jāstrādā ar 6-10 gadus veciem bērniem (vismaz man šķiet, ka vecums bija tāds, heh). kopā ar meitenēm hobiju klasē gatavojām rokassprādzes no vilnas dzijas (baigi niez plaukstas locītava no viņas tagad!). manējā tāda ļoti hipijiska sanāca - violeta ar dzeltenu. visnotaļ smieklīgi bija censties bērniem izskaidrot rokassprādžu pīšanas metodi norvēģu valodā. un, kad centos uzteikt Noru, ka viņai viss ļoti labi izdodas, viņa nopietni paskatījās uz mani ar savām lielajām acīm un teica:
Du sier ikke bra. Du sier braaaaaaaaa.
viņi tiešām nopietni uztver savu uzdevumu iemācīt man un Viktorijai norvēģu valodu, he.
pēc tam mēs spēlējām kārtis (Melno Pēteri) un dziedājām līdzi Lady Gaga's Pokerface, hehe. gaidu nākamo 2dienu!
rīt savukārt jāceļās jau 6os, lai dotos uz jogu. diena brīva. to man vajadzētu izmantot hostu meklēšanai Esenē. vakarpusē atkal dosimies uz Drammeni, bet šoreiz nevis lai strādātu ar bērniem, bet gan palīdzētu dalīt faarikaal (=jēru kāpostos), kas ir norvēģu tradicionālais rudens ēdiens. nu mēs vismaz pie saldējuma tiksim!
labu nakti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru