ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

3. diena

šodien manos dienas plānos ietilpa Imigrācijas lietu departamenta apmeklējums un grāmatas lasīšana Akker Bryge (Oslo ir bezgala daudz jauku vietiņu, kas ideāli piemērotas grāmatlasīšanai. ceru, ka vismaz dažas no tām izmanošu!) līdz pienāktu laiks tikties ar Jūliju, lai dotos uz baletu Oslo operā. ILD bija slēgts. nāksies vien atgriezties ur atkal 1dien. ILD patiesībā atrodas ļoti piemērotā vietā - tas ir kā vātri uz imigrantu apdzīvoto Oslo daļu (Oslo austrumu puse), he. mēs turpretī dzīvojam pilsētas rietumu daļā tieši blakus Ullevaal stadionam, kur parasti tiek spēlēts futbols, bet oktobrī notiek zirgu sacīkstes, kas ir ļoti iemīļota izklaide norvēģu ģimeņu vidū. pa visiem mūsu dzīvokļa logiem paveras arī skats uz Holmenkollen slēpošanas trasi. mēģināju šodien pirms došanās uz centru to nofotogrāfēt, bet bildē tā nav redzama. dzīvē gan!

Akker Bryges vietā mans ceļš aizvijās līdz Oslo operai. sēžot uz tās jumta un graužot Dienvidtiroles ābolu, lasīju par pašu operas namu un pasākumiem, kas šajā sezonā tur ieplānoti.

Oslo opera

skats no operas jumta: Oslofjords un She Lies

Oslo opera ir 8 mākslas projektu apvienojums, pie kuriem strādājuši 17 dažādi (arī ārzmeju) mākslinieki. daļa no tiem, kā piemēram, īpašās sienas un pakāpieni jumtā ir pilnībā integrēti arhitektūrā. projekts ir apvienības Norvēģijas Tautas Māksla (KORO) atbildība, kas izmaksāja 1,5% (30 miljoni NOK) no pašas ēkas celtniecības izdevumiem. šeit par to iespējams uzzināt vairāk. projekta galvenā ideja ir padarīt operu un mākslu vairāk pieejamu sabiedrībai. pagaidām mans iecienītākais no šiem 8 mākslas darbiem ir itāļu mākslinieces Monica Bonvicini darbs She Lies, kas redzams bildē augstāk un izskatās pēc aisberga. pati opera arī, manuprāt, līdzinās ledus kalnam. minētā skulptūra ir 3D interpretācija par vācu romantisma gleznotāja Kaspara Dāvida Frīdriha (kurš starp citu ir dzimis Graifsvaldē) darbu Das Eismeer.


lasot programmu, kļuvu pavisam nepacietīga! Oslo operai ir tik daudz ko piedāvāt! īpaši attiecībā uz laikmetīgo deju un baletu. par to es centīšos vairāk uzrakstīt šovakar, kad būšu atgriezusies no Septemberdance. bet tomēr Oslo opera nav vienīgā iestāde, kas rūpējas par šāda veida mākslu un izklaidi. Oslo ir vairākas īpašas mājas, piemēram, Literatūras māja (Literaturhuset), Mākslas māja (Kunsthus) un arī Dejas māja (Dansenshus). mūsu birojs attiecīgi atrodas Baznīcas mājā - Kirkens hus. Dejas mājas piedāvātā programma ir burvīga - izrādes ar Ryuichi Sakamoto, Olafur Arnalds, Biosphere u.c. komponistu/apvienību mūziku. šķiet, ka nauda pazudīs ātri. bet vismaz par labām lietām!

pēc tam devos uz Oslo Laikmetīgās mākslas muzeju, kas ir viena no Nacionālā muzeja struktūrvienībām un tādējādi ar brīvu ieeju. muzeja ēka ir bijusī Norvēģijas Bankas ēka. tajā valda ļoti savdabīga un īpaša atmosfēra, ko rada kolonnas un klusināti zaļganais apgaismojums pirmajā stāvā.

Laikmetīgās māklsas muzejs

pašlaik muzejā apskatāmas 2 galvenās ekspozīcijas: Marte Ass video un fotogrāfijas, kas tematizē zemi un dabu, un projekts Goddesses, kas ir izstādes Women Who Move Art turpinājums un runā par sievietēm māksliniecēm un sievietes vietu/lomu mākslā. projekta nosaukums ņemts no zemāk redzamās instalācijas.


Lara Schnitger Fuck You, Fuck Me Goddess

daudz darbi veidoti no zeķbiksēm, he, kā arī citiem mazāk ierastiem materiāliem ar domu "izaicināt kanonu" un atdzīvināt novecojušos materiālus un tehnikas, kā arī piešķirt tam visam ironiju un pārvarēt stereotipus par to, kas ir sievišķīgs, piem., izšuvumi, tamborēšana utt.

visvairāk mani saistīja beļģu mākslinieces Marie-Jo Lafontaine darbs Schmertz ist auch eine Lust, jo, šķiet, ka ar šo domu (vai viņas citu darbu ar tādu pašu ideju) biju jau saskārusies Laikmetīgās mākslas muzejā Stokholmā, kā arī amerikāņu mākslinieces Jenny Holzer darbs Inflammetory Essays, kurā viņa līdzīgi kā citos savos darbos par galveno mediju izvēlējusies rakstīto vārdu. un te būs viena no šīm musinošajām esejām:

it's mostly love that makes you look at the fine ankles and then break them. the ankle is where the mowing power of the leg tapers to an exquisite stem of bone. sadly, the foot comes next, anchoring wonderful creatures to the dirt. deer, wading birds and the best people have fine ankles. it's good to crack their supports so they'll fall down in as lovely curl. then you'll care for them so they will be free from all. crassness and struggle. you'll watch the shattered ankles heal and meanwhile, the creatures live in a state of grace and suspended animation.

šobrīd skan Belong "October Language"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru