det norsk språk

šodien uzrakstīju pirmo vēstuli norvēģu valodā. så fint! ("cik jauki!") ieraksts šeit par norvēģu valodu būtu visnotaļ tematisks turpinājums.

mani burvīgie norvēģu valodas pieraksti un kafija!

norvēģu valoda nāk no ģermāņu valodu saimes, un ir apgūšanai izdevīgākā no visām 3 skandināvu valodām, jo norvēģi saprot gan dāņus, gan zviedrus, bet paši dāņi un zviedri viens otru nesaprot. skaidrojums tam rodams vēsturē.

Norvēģijā tātad pastāv 2 oficiālās valodas rakstu formas: Nynorsk ("jaunā norvēģu valoda") un Bokmål ("grāmatu mēle"). Bokmål balstās dāņu valodā, jo tika ieviesta kā oficiālā rakstu un attiecīgi arī karaļa galma valoda laikā, kad 16.gs. Dānija pakļāva Norvēģiju un Dānijas karalis Kristians III pasludināja to par Dānijas karalistes provinci.

tomēr šī valoda stipri atšķīrās no Norvēģijas teritorijā runātās valodas. kad 19.gs. norvēģos modās nacionālā pašapziņa un tautiskā romantisma dziņas, izveidojās Jaunā norvēģu kustība (līdzīgi kā mums Jaunlatvieši), kas cīnījās par sadzīvē lietotās norvēģu valodas ieviešanu skolās, tās izkopšanu utt*. tā nu, saplūstot vairākiem runātajiem dialektiem, radās Nynorsk.

mana burvīgā norvēģu valodas skolotāja Zane!

mūsdienās Nynorsk lieto ~15% Norvēģijas iedzīvotāju. Bokmål par spīti visai romantiķu cīņai ir izplatītākā valodas forma, kurā joprojām tiek rakstītas grāmtas, vadīti televīzijas šovi utt. bet, protams, tas viss ir pieejams arī ninorškā. kādu brīdi Norvēģijas politiķu vidū aktuāla bija ideja par Samnorsk ("vienotā norvēģu valoda") izveidi, taču tauta to neakceptēja. projekts tika atcelts 2002. gada 1. janvārī.

interesants, manuprāt, ir fakts, ka ninorškā pastāv vairāk vārdu sieviešu dzimtē nekā bukmolā. turklāt pavisam konservatīvā bukmolā sieviešu dzimte netiek lietota virpār. Jums vajadzētu dzirdēt manu, Annas un Edgara diskusiju kādā nesenā pēcpusdienā pirms somu fotogrāfa Ville Lenkkeri lekcijas "Neatklātā patiesība" Norden centrā, kad centāmies izspriest, kā konservatīvākie bukmola lietotāji izsaka ideju "māte".

bet ne jau tikai 2 rakstu valodas formas ir problēma (man!). Norvēģijā pastāv ļoti daudz dialekti, kas tiek iedalīti 5 galvenajās grupās: ziemeļnorvēģu val., trøndersk - dialekts, ko runā Trøndelag reģionā, vidienes val., rietumnorvēģu val. un austrumnorvēģu val. pat Oslo (jeb Ušlo, kā paši galvaspilsētas iedzīvotāji saka) pastāv vairāki dialekti. Oslo austrumu daļā lietoto valodas formu ietekmējuši semīti, bet rietumu daļā pastāvošo formu - angļu valoda.

katrs norvēģis ir ļoti lepns par vietu, no kuras nāk, un attiecīgi arī par dialektu, kurā runā.

tagad es varu arī izskaidrot šī bloga nosaukumu. tie ir mani pirmie vārdiņi, apgūti norvēģu valodā, kam ideālā pasaulē būtu jānozīmē "kaķa galvaskauss mežā", bet patiesībā tie saka: "kaķis galvaskauss mežā".

ieslīgusi norvēģu valodas biezokņos.

*līdzīgi kā Jaunlatvieši arī Jaunie norvēģi centās izglītot zemniekus modernākas lauksaimniecības jomā, kā arī iepazīstinot viņus ar Norvēģijas vēsturi.

šovakar skan netleibla 12rec izlase Moreover Mödling. vari lejuplādēt bez maksas!