šortīt pamodos pie ieslēgtas gaismas un datora. tas nozīmē tikai vienu - vakar, pārbraucot mājās no lielās konferences, biju tik nogurusi, ka aizmigu, kaut ko darot. ko? nav ne jausmas. neatceros. un naktī kājas vilka krampjos. laikam no lielās staigāšanas dienas laikā.
konference bija varen izdevusies. visi viens otru slavēja. gaisā virmoja tāds prieks un aizrautība! bija forši iepazīties ar visiem (labi, tikai dažiem, hah) svarīgajiem baznīcas cilvēkiem Norvēģijā. tā, piemēram, stāvot rindā pēc kafijas, sāku runāties ar Pēru-Ēriku. iepazināmies, paspiedām rokas, kārtējais jautājums, kas es esmu utt. izrādās Pērs-Ēriks par mani un Viktoriju jau dzirdējis. tad es pamanu uz viņa krekliņa
šo simbolu, kas nozīmē (
sørst av alt = lielākā no visām. svarīgākās ir ticība, mīlestība un cerība, bet mīlestība ir lielākā no visām.), ka viņš strādā ar galveno
trosopplaering projektu, un saku, ka, iespējams, esmu dzirdējusi arī par viņu. hahah, no citiem vēlāk uzzināju, ka viņš ir visas konferences un attiecīgi arī paša projekta galvenais vadītājs. un viņš ir dzirdējis par mums! kārtējais pierādījums tam, cik norvēģi ir vienkārši un nemaz ne snobiski vai augstprātīgi - gaidot kafiju, brīvprātīgais ir līdzvērtīgs bosam.
šodien mūsu dzīvojamā istaba izskatās kā pēc izlaiduma - visās malas puķes, kuras, protams, paņēmām savā aizgādībā pēc konferences, nemaz neļaujot tām sasniegt atkritumu konteineru.
drīz jāķeras klāt Youthpass pildīšanai. tas ir dokuments, kurā tiek ierakstītas galvenās kompetences, ko esmu šī gada laikā apguvusi, lai vēlāk varu savam darba devējam teikt: vo, šito es māku un šito arī! dažas lietiņas ierakstīšu jau šodien, kamēr nav aizmirsts viss, kas pirmajos mēnešos apgūts, piemēram, māka darboties ar dažādiem kopētājiem, kam instrukcijas norādītas novēģu valodā, heh, vai arī sagatavot lenču 20 cilvēkiem. kā arī rīt ofisā mums būs nākošanās pārrunas ar Haraldu, kuru galvenā tēma būs šīs kompetences.
šovakar mums paredzētas vakariņas ar Ninu, Haraldu un Eviju (mūsu mentoru-junioru, kā Haralds to tik jauki apzīmēja). man tikai nav īsti jausmas, kur, par ko un kāpēc, heh.
bet 5. novembrī Oslo ir kino nakts, kuras laikā viens seanss maksās 50 kronas (šeit tas ir lēti, he) un tiks rādīti visi 3 Gredzenu pavēlnieki (es zināju, ka reiz man dzīvē būs iespēja redzēt šo filmu uz lielā ekrāna!). tā kā man šomēness pēc Vācijas tā taupīgāk jādzīvo (šonedēļ esmu tikai 20 kronas maizei iztērējusi, juhuu!), teicu Henrikei, ka man diemžēl nesanāks pievienoties viņai uz filmu nakti, beeeeet Henrikes boss Pērs vienkārši izdomāja man izmaksāt biļetes uz visām 3 filmām! how sweet is that?!? lūk, ko Henrike man vakar atrakstīja:
..my chief said that he would also pay you the 150 kroner for the cinema night if it's only a matter of money. I was so surprised myself but Per (my chief) is propably one of the nicest persons in the world!!! = ..mans šefs teica, ka samaksāšot Tev 150 kronas par kino nakti, ja tā ir vienīgi naudas problēma. es pati biju ļoti pārsteigta, bet Pērs (mans šefs), iespējams, ir viens no jaukākajiem cilvēkiem pasaulē!!!
tātad ne tikai es vienīgā no visiem EVS brīvprātīgajiem esmu neizsakāmi apmierināta ar savu darba devēju, he he.
vēl 2 lietiņas:
mammu, lielumliels paldies par visu, ko atsūtīji man! īsta pasta nedēļa, he. dzīvoju vienās šokolādēs tagad! un šodien iešu pakaļ legingiem. paldies!
Anna, mīļoju Tevi dzimšanas dienā! ceru, ka pavadi šo dienu brīnumaini un burvīgi!
