vakar visi kopā devāmies uz Cinemateket* skatīties norvēģu filmas ar angļu subtitriem. tā vietā nonācām kādā no kino zālēm, kurā rādīja visnotaļ traku franču filmu par kādu pianistu, kuram ļoti tīk iesaistīties kautiņos, ar subtitriem norvēģu valodā! Severīns filmas laikā man ausī nepārtraukti tulkoja dialogus. biju pārsmējusies līdz nemaņai. kā arī ļoti savdabīgi bija atrasties šādu 3 valodu universā, no kurām neviena nav dzimtā.
tā kā ballīšu dzīvnieks manī ir miris, pēc filmas devos mājās. Viktorija ar puišiem devās uz vienu no vismaz divām balkānu ballītēm, kas tonakt risinājās Oslo. to, uz kuru viņi neaizgāja, rīkoja Tubjorns jaunatvērtajā mākslas skolā. iepriekšējā vakarā viņam vajadzēja izveidot 6 stundu garu dziesmu listi. šorīt saņēmu ziņu no viņa:
haha you know the mr. bean song! 3 people went straight behind the bar to write down the name of it, but funny thing is that i just copied it from a mix and named it "unknown - balkan clarinet". all of them worte it down. haha. was a great night. had to get the music going for 2.5 hours after we actually closed.
laikam jau kādu gadu Balkāni virmo gaisā un nepārstāj to darīt arī šeit.
šodien bijām arī tuvējā SATS sporta centrā uz jogu. apjautu, ka līdz šim vēl nekad neesmu bijusi uz jogu, kura tiktu vadīta latviešu valodā. labs veids, kā iemācīties ķermeņa daļu nosaukumus un vārdu "elpot". norvēģu val tas ir "puste".
atnākot mājās un paverot savas istabas durvis, aptvēru, ka esmu bijusi pavisam naiva savā cerībā, ka šeit spēšu būt kārtīgāka. apliecinājums tam redzams zemāk. tagad vairs neizskatas tik jauki, vai ne?
labi, te kaut kas mīlīgāks līdzsvaram: skats no mana loga (pierādījums tam, ka arī no pagrabstāva var redzēt debesis un kalnus).
vēl tikai neliels izvilkums no manas un Ievas sarunas šodien, kas man neizsakāmi palīdzeja tikt galā ar nomākumu: vairāk brīnīties. gan par sevi, gan citiem. vairāk vērot, mazāk vērtēt. šķita arī, ka tas ir perfekts noslēgums grāmatai par Vitgenšteinu, ko vakar beidzu lasīt.
*Cinemateket ir kinoteātris Oslo, kurš nerāda šā brīža aktuālās filmas, bet gan senas vai pavisam svaigas norvēģu un internacionālās festivālu filmas. domāju doties rīt turp uz The Kids Are All Right. Evij, Tu man pievienosies?
vakar starp citu izrēķināju, ka, ja man izdosies aiziet uz visiem kultūrpasākumiem, ko vēlos šomēnes apskatīt, būšu šiem priekiem iztērējusi 130 latus.
P.S. šodien pirmā diena kopš esam Oslo, kad līst. un pirmā reize, kad beidzot uz ielas redzēju slaveno norvēģu dizaina OnePiece. bet, kā mēs ar I velāk nospriedām, tas bija baigais geto niga variants un neizskatījās smuki. jutos viegli vīlusies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru