šonedēļ konstants nogurums. šodien vismaz izdevās diendusu pagulēt, heh, kā rezultātā vairs nav besis, kāds 3dien bija mani pārņēmis. lai arī atkal izbaudu lietas un notikumus, šodien es labprāt vispār nelīstu no gultas ārā, jo esmu gulējusi tikai ~4 stundas. katru dienu daudz jaunu iespaidu un jaunas iepazīšanās. tagad šķiet, ka iepazīties ar cilvēkiem ir pats normālākais zemes virsū. tas arī viens no iemesliem, kādēļ nevaru nodoties miegam tik, cik gribētos, - šovakar pie mums ieradīsies pirmie CS viesi - Emiliāns un Severīns no Francijas. tagad gaidu viņu zvanu.
bet nu visu pēc kārtas. galvenais pirmdienas notikums bija vakariņas, uz kurām mēs ar Viktoriju uzaicinājām, protams, Haraldu, Ninu (mūsu mentori), Eviju, Heidi (iepriekšējo brīvprātīgo mentori) un Heidi bērnus - Tūvu un Eskilu. vakariņās nolēmām pasniegt ēdienus, kas būtu kopīgi gan Lietuvai, gan Latvijai. tā nu attapāmies, rīvējot kartupeļus kartupeļu pankūkām un gatavojot mīklu auzu pārslu cepumiem. visiem garšoja!
Evija par godu savai aizgājušajai dzimšanas dienai dāvanā saņēma Robina šokolādes kūku. žļurp! daži gabaliņi joprojām, rūpīgi noglabāti, mīt mūsu saldumu/tējas skapītī.
daudz smaidu, daudz smieklu un daudz ūdens (vakara gaitā netika uzvārīta neviena krūzīte tējas, kas man šķita ļoti norvēģiski, protams. uzreiz gribās vispārināt - viņi dzer kafiju, alu vai ūdeni.). ļoti izbaudīju, cik vienkārši un draudzīgi ir norvēģi, cik neformālas ir mūsu attiecības ar kolēģiem. to varēja novērot arī šodien, kad devāmies Haraldam līdzi uz vairākām sapulcēm.
liels prieks bija iepazīties ar abiem Heidi bērniem. viņi bija bezgala jauki un naski realizēt manu ideju, kā rezultātā visi piriekšmeti mūsu virtuvē/dzīvojamā istabā un vannas istabā ir aplīmēti ar post-it lapiņām, uz kurām rakstīti priekšmetu nosaukumi norvēģu valodā (mums ar Viktoriju vēl tikai jāpievieno latviskie un lietuviskie tulkojumi). pat augļi tika apstrādāti!
2dien atkal atgriezos Imigrācijas lietu departamentā, jo 1dien tiku pie nr. 200 rindā, kas nozīmē, ka savu kārtu man sagaidīt būtu neiespējami. cerību pilna gan pavadīju tur 2,5 stundas. tad devos mājās rīvēt kartupeļus. arī 2dien pavadīju tur pietiekami daudz laika, lai nepaspētu aiziet uz valodu kursiem. bet par to nebija daudz jābēdā, jo no šiem kursiem mēs atteicāmies un jau tajā pašā dienā Haralds ar Evijas palīdzību mūs pieteica jauniem kursiem Folkeuniversitetet. paspēju uz 2. daļu. šie ir nesalīdzināmi labāki - pansiedzēja sagatavojas nodarbībām un pārējie arī ir daudz motivētāki mācīties. bet Zane tomēr mani ir apmācījusi pārāk labi - joprojām nedaudz jāgarlaikojas. domāju, ka tā vairs nebūs, kad atbraukšanas semināra dēļ man nāksies izlaist veselu nedēļu valodas kursos (dienā mēs izņemam vienu nodaļu grāmatā. intensīvie kursi kā nekā).
2dienas vakarā atkal tikāmies ar Jūliju. par to man milzumliels prieks - pagājusi tikai nedēļa, bet mēs esam tikušās jau 2 reizes! devāmies uz Kai Kobi Mikalsen un Mats Monstad koncertu Sound of Mu. kopā ar Jūliju un Viktoriju mēs tur bijām vienīgās klausītājas no malas! pārējie atnācēji bija mūziķu draugi un Sound of Mu darbinieki. Mikalsens un Monstads izmantoja tikai bungas, perkusijas un analogo elektronisku. ferkvences gāja cauri visam ķermenim.
pēc koncerta devāmies iemalkot tēju Tea Lounge. ļoti mājīga vietiņa ar klusinātu gaismu un plašu tējas karti, kur pat sakaranā tēja ir garda (netīšām izvēlējos to, he. mana norvēģu valoda tomēr nav TIK laba.)!
3dienas plānā ietilpa tikai valodu kursi. tad arī iegādājāmies abonomentu SATS sporta centrā. rīt iesim uz jogu. abonoments darbojas gadu, nauda ik mēnesi no konta tiek atskaitīta automātiksi - laba motivācija iet sportot un nešķiet savu naudu vējā. arī treneri tur ir bezgala motivējoši un iedvesmojoši! pēc abonomenta iegādes devāmies uz tuvējo sporta preču veikalu pēc sporta apaviem, kurus es tā arī nenopirku, jo viņi ir tik ārkārtīgi neglīti! ceru, ka drīz tam tikšu pāri.
jau 3dien lielais nogurums bija klāt. pašā vakarā devos uz Sognsvann pavingrot, ieelpot svaigu gaisu un izbaudīt vienatni un klusumu (esmu nogurusi arī no konstantas sarunāšanās).
4diena atkal sākās ar valodu kursiem, kam turpinājumā sekoja neliels ieskats darba pienākumos ofisā (gatavojām un nosūtījām paciņas jaunajiem organizācijas biedriem) un vakariņas ar kolēģiem vienā no Akker Bryge restorāniem Jacob Aal. vakariņojām gan restorāna iekšienē, tādēļ tā īsti Akker Bryge atmosfēru izbaudīt neizdevās, bet citādi tas bija perfekts un ļoti, ļoti gards dienas noslēgums, kas atkal tik piepildīts smiekliem. izvēlējos vienu no tradicionālajiem norvēģu ēdieniem - lasi ar kartupeļiem mērcē (nu kādam laikam laša būs gana). saldajā kas mazāk norvēģisks - šokolādes fondants ar vaniļas saldējumu un augļu mērci. vakariņās iepazināmies ar pārstāvjiem no mūsu sadarbības organizācijām, kurās mums vēlāk nāksies strādāt.
kad viss tika apēsts un bija pienācis laiks doties pa mājām, es devos uz Bla satikt Turbjornu un klausīties James Blackshaw. tas bija tieši tas, kas vajadzīgs! kāda pazīstama seja un mierīga akustiskā ģitārmūzika patīkamā gaisotnē (ļoti skaits kontrasts veidojās starp skatuves apgaismojuma zilajiem toņiem un uz galda esošo sveču silti dzeltenās gaismas). ja vienīgi nebūtu tos 6 latus par glāzi alus iztērējusi, he! publika bija lieliska - koncerta laikā tiešām klausījās mūzikā un nesarunājās. pirms Džeimsa Blekšova uzstājās norvēģu mūziķis Jens Carelius (vairāk pēc lietuvieša izklausās, vai ne?), kas man arī ļoti gāja pie sirds.
tā kā Blekšovs pēc katras kompozīcijas pievērsās nopietnai ģitāras skaņošanai, kas parasti ieiliga uz vairākām minūtēm, šī tēma nenovēršami iezagās arī manās un Turbjorna sarunās. uzzināju, ka kā bērnam, ejot uz orķestra koncertiem, Turbjorna mīļākā koncerta daļa bija tieši instrumentu skaņošana. laikam nav brīnums, ka tagad viņš pats aizrāvies ar eksperimentālo mūziku - Feilkontroll.
kad pēc koncerta pēdējais metro bija nokavēts, Tubjorns piedāvāja nakšņot pie viņa, lai man nebūtu jāmēro viss tālais ceļš kājām (uhh, es arī labprātāk 1. reizi to darītu dienas laikā). tā nu pie glāzes paštaisītas sļivovicas, ko Turbjorns bija atvedis no sava pēdējā ceļojuma uz Rumāniju, norunājām līdz kādiem pus3iem naktī. un beidzot no rīta pamodos bez sāpju sajūtas mugurā! 8os jau bija jābūt atpakaļ mājās, jo Haralds mūs veda uz pirmo sapulci Greverud baznīcā. otrā sapulce risinajās atpakaļ Oslo ierastajā Kirkenshus.
pirms došanās uz sapulcēm uz savas mājas trepēm atradām tosteri ar nosaukumu Princese! dievinu Haralda humora izjūtu!
šīvakara plānos ietilpst kino apemklējums, rīt - pikniks kopā ar franču puišiem, Eviju, iespējams, arī Haraldu un Viktorijas brāli, kurš no paša rīt ieradīsies ciemos no Bergenas, kur dzīvo kopā ar tēvu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru