21.-23. diena

pirmās 3 dienas Norvēģijā ārpus Oslo. jāatzīst, ka pamest Oslo bija ļoti grūti. un man jau tagad gribās atpakaļ, lai arī Selbustrand ir ļoti saista vieta. Norvēģijā tā ir visiem zināma raksturīgo adījumu, īpaši vilnas cimdu (Selbuvotter) dēļ, kam esot ļoti sarežģīts un savdabīgs raksts. izskatās pēc mūsu dūraiņiem, ne?

apmācības notiek Peder Morset folkehøgskole. aiz loga paveras burvīgs skats uz fjordu un kalniem.

šajā tautskolā jauniešiem ir iespēja apgūt tādas lietas kā dažādus māklsas un sporta veidus, rokdarbus, medijus, jāšanu (šodien bijām stallī apciemot zirgus) utt.

Anna no Polijas ar Nikitu

atšķirībā no vairuma citu tauskolu šajā lielākā daļa audzēkņu ir jaunieši ar īpašām vajadzībām. viņi ir bezgala mīļi. vislaik apskaujas un smejas. kad viņi vēlas tikt samīļoti, tad vienkārši paši iet un samīļo kādu (arī savus pansiedzējus).

pasniedzēji šeit arī, protams, ir ļoti atvērti. reizēm apsēžas arī pie mūsu galda un izstāsta kādu epizodi iz sava dzīvesstāsta. tā šodien tuvāk iepazinām franču izcelmes amerikāni, kurš uz Norvēģiju atceļojis studēt mākslu un uz Selbustrad pārcēlies, jo saticis savas dzīves mīlestību. skaistākā vieta pasaulē, viņaprāt, ir Lofotu salas (norvēģi šobrīd apsver iespēju veikt naftas urbumus arī tur!). bet tomēr, kad bērni būs gana pieauguši, lai parūpētos paši par sevi, viņš domā pārcelties uz kādu siltāku zemi, piemēram, Spāniju. un zivju eļļu viņš dzer vienkārši no pudeles, tāpat kā to dara Turbjorns.

neliela atkāpe par zivju eļļu. tā ir lieta, ko norvēģi dzer, lai pārdzīvotu tumšo ziemu jeb mørketid (=tumšo laiku). tā ir bagāta ar vitamīnu D, ko mums sniedz saule, kā arī omega 3 taukskābēm un visādām citādām lietiņām, kas nāk par labu smadzeņu attīstībai (atmiņai), asinsritei (cerams, ka līdz ar to arī vielmaiņai), kauliem utt. Turbjornam, piemēram, dienās, kad viņš zivju eļļu nelieto, jāguļ par divām stundām vairāk. toties pirmo reizi, kad viņš to iedzēra, viss virtuves galds tika apvemts. tagad viņš protot distancēties no eļļas garšas. uhhh, mani gaida nopietna sagatavošanās šim procesam. bet esot pieejama arī tāda ar citronu garšu. es apsveru tās iegādi.

savukārt Trīne no nacionālās aģentūras pie vakariņu galda stāstīja mums, kā nodrošināties nevis pret tumsu, bet gan aukstumu ziemas laikā. un galvenā atbilde ir: VILNA! jā, arī norvēģiem zināma vecā patiesība, ka vilna silda pat tad, kad ir slapja. tāpēc, to nēsājot, var dorši nodoties visiem iespējamiem ziemas un sniega priekiem (kā es gaidu slidošanu Oslo strūklakās kopā ar Eviju!). un vēl viens svarīgs elements ziemas apģērba nokomplektēšanā ir SLĀŅI, jo nevis pats apģērbs uztur siltumu, bet gan gaiss, kas atrodas starp vairākiem tā slāņiem. vilnas apakšveļa, mh! un tad vilnas džemperis pa virsu. un tam visam pāri mitrumnecaurlaidīga jaka. pagaidām vēl man nav nekā no tā visa.

bet tagad atpakaļ pie apācībām. pirmās divas apmācību dienas bija visnotaļ garlaicīgas, heh. vakar skatījāmies daudz PowerPoint prezentāciju par Jaunatni Kustībā, Youthpass un AXA aprodšināšanu, kas ir tik forša, ka apmaksā pat dzemdības (manējā joprojām nav atceļojusi uz Norvēģiju). līdzīgi kā pirmsaizbraukšanas apmācībās arī šoreiz mums bija jāzīmē savas dzīves ceļš/upe un jāatzīmē tajā brīži/posmi, kad esam (ie)mācījušies visvairāk. mana upe vairāk atgādina ezeru sistēmu.

vakar vakarā Youtn in Action (=Aktiv Ungdom/Jaunatne Kustībā) pārstāvji devās uz sapilci Trondheimā, tāpēc mēs uz visu atlikušo nedēļu tiekam atstāti Peder Morset darbinieku ziņā. šodien pats skolas direktors Ainār sniedza mums nelielu ieskatu norvēģu kultūrā. runājām par sāmiem, Norvēģijas vēsturi, mūziku, tautastērpiem un literatūru.

tātad, ko mēs uzzinājām ar sāmiem. viņi uzksatot sevi par senākajiem Norvēģijas iedzīvotājiem un jūtoties saistīti ar indiāņiem un eskimosiem. (man gribās saldējumu!) Norvēģijā pastāv 2 sāmu valodas formas: norsksamisk un sørsamisk. vienas valodas pārstāvji īsti nespēju saprast otrus. norsksamisk, protams, runā ziemeļos. sørsamisk tiek runāta šajā Norveģijas daļā, bet tā īsti vairs nav dzīva valoda - mājās visi runā novēģu valodā.

šajā Norvēģijas daļā dzīvojošajiem sāmiem ir nesaskaņas ar citiem lokālajiem zemkopjiem, jo viņu ziemeļbrieži, kas netiek audzēti aplokos un brīvi staigā savā vaļā, noēd visu zāli. šajā sakarā sākti pat tiesas darbi. vienreiz gadā sāmi sapulcējas paši, sapulcē arī savus ziemeļbriežus un noslaktē tos, lai tiktu pie gaļas un ādām.

vēl kāda ļoti īpaša ar sāmiem saistīta lieta ir joik - sāmu tradicionālā dziedāšanas forma, kas ir viena no senakajām mūzikas formām Eiropā. mūdienās populārākā joik izpildītāja, kas jau kļuvusi par atpazīstamu populārās mūzikas seju, ir sāmiete Mari Boine. kā kāds vīrs teica, joik var dziedāt gan par cilvēkiem, gan zvēriem, gan kalniem, gan vientulību. pārsvarā gan tiekot apdziedāta daba, tās gari. tā kā kristīgajai baznīcai šada ticība gariem bija nepieņemama un bīstama, joik daudzus gadus ticis aizliegts un bijis jādzied slepenībā. Mari Boine stāsta, ka tā rezultātā sāmi pat sākuši uzskatīt savu vēsturi, valodu un tradīcijas par nevērtīgām. tas arī bijis iemesls, kādēļ viņa sākusi popularizēt joik.

lai izbaudītu sāmu kultūru, var dotiesuz festivālu Riddu Riddu.

tas atsauc atmiņā, ka svētdien, kad ciemojāmies pie Heidi mājās (ak, viņas māja ir kā no žurnāla - ar visiem tiem mazajiem, bet perfektajiem nieciņiem, kas to padara bezgala mājīgu. Evijai taisnība: no turienes aizbraukt nekad negribās.) un šķirstījām bērnu grāmatas, lai izvēlētos kādu, no kuras es varētu mācīties norvēģu valodu brīvajā laikā, un apbrīnojām to ilustrācijas, Heidi stāstīja, ka bērnībā šo ilustrāciju dēļ viņa vēlējusies kļūt par sāmieti vai puķi.

Heidi un Haralds

Tūva, atradusi savas paštaisītās bērnības lellītes

bet turpinot par mūziku, Norvēģijai raksturīgais mūzikas instruments, kas nav atrodams nevienā citā zemē, ir hardingfele jeb Hardangeras reģionam raksturīgā vijole. tai ir 8-9 stīgas, no kurām spēlētas tiek 4. pārējās 4-5 spēlējas pašas, heh, jo atrodas zem pirmajām 4. hardingfeles spēli var paklausīties šeit.

vēl kāda lieta, ko šodien uzzināju, ir tas, ka Norvēģijas Valsts naftas fondā esošie līdzekļu apmēri šobrīd ir 600 000 kronas uz katru iedzīvotāju. daļa ienākumu no naftas biznesa tiek novirzīti šim fondam, lai Norvēģija nekļūtu par nabadzīgu zemi, kad nafta būs beigusies, he (nākotnes cerības tiek liktas uz lašiem). daļa norvēģu uzskata, ka fonda līdzekļi ir pietiekami lieli, lai tos varētu sākt tērēt jau šobrīd.

runājot par laiku, kad Norvēģija atradās Dānijas karaļa pakļautībā un dāņu - norvēģu attiecībām šodien, Ainārs teica:

"Denmark is small, flat country but we're big and with mountains. Yet they think we are savages." (= Dānija ir maza un līdzena zeme, bet mēs esam lieli un ar kalniem. Tomēr viņi uzskata mūs mežoņiem.)

pēc Aināra vadītās kultūras stundas nāca Turgera (Torgier = Tūra šķēps) valodas stunda. Turgers ir burvīgs skolotājs! ar īstu rūķa bārdu un perfektu humora izjūtu. par spīti saviem gadiem joprojām sprigans. kopā ar viņu izrunāt 3 īpašos norvēģu alfabēta burtus (æ, ø, å) bija daudz aizraujošāk kā ar visiem iepriekšējiem norvēģu valodas pasniedzējiem. vēl mēs kopā dziedājām norvēģu dzimšanas dienas dziesmu, kas mums uz rītdienu jāzina no galvas.

arī pēcpusdienu pavadījām dziedot. pirms tam gan skatījāmies filmas par Norvēģiju un brīvprātīgo darbu šajā zemē. pēc tam gatavojām īpašo vakara programmu 6dienai. daļa no mums spēlēs teātri, daļa spēlēs instrumentus un dziedās. es esmu pie dziedātājiem.

4dien mūs gaida Bad Hair Day Party kopā ar šīs tautskolas audzēkņiem, bet 5dien - brauciens uz Trondheimu. rīt beidzot dosimies mežā. nevaru to sagaidīt - konstantā atrašānās telpās ir nedaudz nomācoša.

vēl nedaudz par pārējiem brīvprātīgajiem šeit. lielākais prieks man bijis iepazīties ar Zsofiju no Ungārijas,

Zsofija un Giedre no Lietuvas

kura strādā Mandalē līdzīgas ievirzes projektā kā es (līdz ar to šī gada laikā mēs ceram realizēt kopīgu projektu ar pieredzes apmaiņu abu mūsu organizāciju vidū), Henriki no Vācijas,

kas katru dienu sastopama Ullevaal stadionā (! tur, kur mēs dzīvojam), jo strādā Norvēģijas Slēpošanas federācijā,

un Stefanu no Vācijas, kurš strādā saistībā ar mūziku jauniešu centrā Steinšērā. viņam ir telts un vēlme doties uz ziemeļiem. man nav telts, bet ir vēlme - a perfect match, he! plānojam vērot vaļus. ar Zsofiju savukārt gribam redzēt ziemeļblāzmu.

tagad vajadzētu iemācīties dziesmu un likties uz auss. labnakti!

kāda auzdēkņa patchwork darbs