4., 5. un 6. diena

jau tik daudz! bet šodien atskārtu, ka manī neliels uztraukums mājo. šķiet, ka laiks pārāk ātri skrien uz priekšu, ka es nepaspēšu visu apskatīt, izbaudīt, visur aiziet, aizbraukt un kādu rītu pamodīšos, kad Norvēģija jau būs aiz muguras. (piedod, mammu!)

vakar reģistrējām mūsu dzīvoklīti couchsurfing.org un šodien saņēmām jau 4 (!!!) dīvānpieprasījumus. 1. bija no 2 franču puišiem, 2. - no 3 beļģu meitenēm, 3. - no 4 amerikāņu meitenēm un pēdējais - no 2 itāļu meitenēm. pagaidām esam piekritušas izmitināt frančus un beļģietes. itālietes ierodas laikā, kad mēs būsim prom Selbustrandā EVS atbraukšanas apmācībā, bet amerikānietes ierodas dienu pēc tam, kad aizbraukušas būs beļģietes, tā kā šis vēl jāapdomā. iespējams, mums arī būs jāveido viesu grafiks, heh, un visi, kas tajā būs iekļuvuši, jutīsies laimīgi, hihihi. labi, es te šobrīd nodarbojos ar paštīksmināšanos.

toties pirms tam es pavadīju vairākas stundas pie skaistā Sognsvann ezera, kurš ir ~15 min brauciena attālumā no mūsu mājām. sēdēju uz laipas, kas līgani šūpojās virs ūdens ikreiz, kad kāds pa to pārvietojās. šo burvīgo vietu mums vakar parādīja Evija. viņa pati ir īsts atradums un dalās ar mums savos atradumos, kas ir nenovērtējami!

kalni ir 2. ezera pusē

lasīju šodien par Vitgenšteinu, smēju bārdā (piem., par tādiem autora vārdiem kā .."Traktāta" pēdējais teikums, hrestomātiski slavenais: "Par ko nevar runāt, to vajag atstāt klusēšanai.", kas skan kā no filozofiskas dzejas darba ņemta pamācoša sentence, noderīga nopietniem dzīves gadījumiem..), baudīju sauli (pagaidām te tās ir daudz. tik daudz, ka brīžiem jakā pat karsti paliek. īpaši jau, ja arasties sanāk ūdens tuvumā.) un mūziku, pēc tam arī klusumu, kas šķita īpaši tīkams pēc iepriekšējo dienu pilsētas trokšņiem, un tiesāju apelsīnu. jau atkal apelsīnu posms pieteicis sevi.

kārtējo reizi varēju apstiprināt savas aizdomas, ka norvēģiem ir atšķirīga temperatūras izjūta. redzēju TIK DAUDZ cilvēku peldamies! daudz, daudz, daudz! gan vecu, gan jaunu. un kādi 3 no viņiem pamanījās apšļakstīt arī mani, he. bez peldēšanās aukstā ūdenī norvēģiem raksturīgi arī nenēsāt peldkostīmus. viņi ir vienkārši ļaudis (ja neskaita to, ka apģērbam jābūt ar cienījamu vārdu) un dara visu apakšveļā.

laikam lieki minēt, ka ap ezeru bija neskaitāmi daudz skrējēju. un tas, kā viņi skrien, arī ir atšķirīgi no mums (kad nu mēs vispār to daram). daudz tēti tur skrien un reizē arī stumj bērnu ratiņus. norvēģiem, šķiet, nekas nav par grūtu.

un tad vēl kāda neliela iezīme: lasīt un vienlaikus pārvietoties pa ielu viņiem arī nav nekāds dižais izaicinājums, he. pat ar vaļējām kurpju šņorēm! ja Haralds nodarbojas ar "creative driving", tad citi ar "dangerous reading".

šķiet, ka pēc šī gada es varēšu izdot pati savu stereotipu listi par norvēģiem (Evija man vienu pirms braukšanas uz Oslo atsūtīja, bet par to citreiz).

vakar tātad mēs sagaidījām Eviju pie sevis un tad trijatā devāmies uz ezeru.

Viktorija un Evija pie Sognsvann

pēc tam Evija mūs aizveda uz jau minēto idiešiem piederošo dārzeņu un augļu veikaliņu Grønlandstorget. pirmie iespaidi par attiecīgo Oslo rajonu radās jau metro stacijā: veikaliņi, kas tajā bija, nebija ierastie Narvesen, Deli de Luca vai kas tāds, bet gan apģērbu veikali, kas piedāvāja spilgtus, spīguļainus sari un līdzīgas lietas.

pats veikaliņš, lai arī pilnīgi un galīgi cilvēku pārpildīts, ir vienkrāši dievīgs! es tur starp tiem zirņiem, kumkvatiem un arbūza šķēlēm varētu dzīvot! tur viss tik svaigs un garšīgs izskatās! un maksā arī daudz lētāk nekā Kiwi, Rema 1000 vai Rimi, kas saka: ne visam Norvēģijā jābūt dārgam, he. tā nu mēs piepirkām pilnu ledusskapi ar dārzeņiem par 147 kronām. vēl veikaliņā var atrast visas tās gardās Āzijas un Vidusjūras lietiņas kā, piemēram., halvas pastu, daaaaaaudz dažādu olīvju (kā es gaidu 10. datumu, kad saņemšu kabatas naudu!), saulē kaltētus tomātus utt.

veikaliņš ir apm mūsu dzīvokļa lielumā, un rinda bija tik gara, ka sākās jau ārpusē krietnu gabalu pirms ieejas durvīm un turpinājās visā veikaliņa perimetrā. bet pārdevējas tur strādā zibens ātrumā.

pavisam netālu no tā ir krāmu tirgus, kam gājām cauri. arī gaidu brīdi, kad varēšu tur pavadīt vairāk laika un iepirkt krāmus savai istabai, he. iespējams, ka spoguli arī pirksim tur, jo visur citur tas būtu vienkārši par dārgu, pat IKEA.

pēc tam braucām mājup un gatavojām vakariņās lasi ar rīsiem un dārzeņiem. ceru, ka drīz pienāks arī laiks, kad cepsim ar Eviju kūkas! ņam-ņam. hmm, varbūt tās beļģu meitenes arī mums ko uzceps, he. viņām patīkot gatavot, īpaši kaut ko no šokolādes, hihi.

un par visbeidzot par 5dienu jeb 4. dienu Oslo. no rīta mēs devāmies uz valodas kursiem. pa ceļam pastkastītē atradu 1. vēstulīti no Latvijas! tas bija fantastisks pārsteigums! lielumliels paldies, Anna! ļoti daudz bija jāsmaida. esmu nolēmusi audziņu nodēvēt par Zigfrīdu.

valodas kursos esam vienā grupā kopā ar meitenēm no Vjetnamas, Kenijas, Pakistānas, Ķīnas, Bosnijas un Polijas. grupā ir tikai viens vīrietis. toties kāda sieviete, kurai esot 42 gadi izskatās tā, it kā viņai būtu 24!!! (es tiešām nepārspīlēju.) skaistuma un jaunības noslēpums - SPA. heh. lai arī pasniedzēja ir ļoti jauka un aizraujoša, pati nodarbība šķita garlaicīga, jo mēs mācījāmies lietas, ko biju jau apguvusi pirms prombraukšanas, un darījām to ļoti lēni. iespējams, ka Haralds ar Evijas palīdzību atradīs mums citus valodas kursus. bet pats jaukākais šajos bija garais starpbrīdis, kad katrs varēja tiesāt savu matpakke (līdzpaņemtas sviestmaizes - vēl viena no norvēģu tradīcjām; mēs gan savējās aizmirsām mājās) un pie mums viesojās sievietes no Bosnijas vīrs. viņš nerunāja angliski, tāpēc mums nācās runāt norvēģu valodā. izrādās, ka viņi ir apprecējušies tikai pirms 9 mēnešiem, bet nu mīl viens otru bezgala ļoti!

skats pa logu no ēkas, kurā notiek valodu kursi (7. stāvs)

pēc valodas kursiem braucām mājās, lai uzkrāu spēkus Evijas ieteikto apskates punktu apmeklēšanai. sākām ar Vīgelanda parku.

tur mums plaika auksti, tāpēc braucām atpakaļ uz mājām (tās ~3 pieturas ar metro) saģērbties siltāk. pēc tam devāmies apskatīt Olso Koncertzāli, pili, universitāti, Nacionālo teātri, Kārla Juhana ielu un Aker Brygge.

Aker Brygge ir salīdzinoši nesen celtu ēku komplekss pie paša Oslofjorda. agrāk šo glauno un novatorisko ēku vietā atradās darbnīcas Akers Mekaniske Verksted, kurās tika remontēti kuģi un kuras slēdza 1982. gadā. jaunajā apbūves projektā piedalījās tādi arhitekti kā Telje, Torp un Aasen. pēdējā ēka tika pabeigta 1998. gadā. šobrīd tur atrodas iepirkšanās centrs, restorāni un biroja telpas, kā arī neliela jahtu piestātne.

Nobela muzejs

Aker Brygge iegājam Deli de Luca, lai iegādātu saldējumu, kurš bija ĻOTI AUKSTS! Viktorija izvēlējās pistāciju saldējumu, es - cepumu. pārdevējs bija bezgala jauks un ļoti centīgi pievienoja manam saldējumam arī īstu cepumu! tā nu salstošām rokām notiesājām savus saldējumus ostmalā un ļoti apmierinātas devāmies mājās.

rīt atkal agri jāceļas, lai dotos apgūt norsk spraak. bet vakarā svaukārt gaidīsim ciemiņus ar lietuviešu sieru un kartupeļu pankūkām.