13.-20.diena

pulkstens rāda 9:58. juhuuu, esmu laicīgi izripinājusies no gultas. ēdu tagad brokastis: tostermaizi ar melleņu ievārījumu un brūno sieru. dzeru zaļo tēju. kamēr vēl nav uznācis lielais, ļaunais slinkums, ķeršos klāt pie solījumu pildīšanas.

visu nedēļu klausos Radiohead. nez kāpec, visvairāk ieklausīties sanāk tieši Nude vārdos. ceru, ka tas nav nekas zīmīgs, heh. un visu nedēļu ir sajūta, ka es kavēju norunātos tikšanās un darba laikus. tad es skrienu un attopos vienmēr laikā, heh. vismaz bilance ir pozitīva!

klausoties Radiohead, šonedēļ pārvietojos daudz ar tramvaju un baudu pilsētas skatus. protams, tas ir liels līkums ceļā uz mūsu mājām. 3 metro pieturu vietā tās ir 10 tramvaja pieturas + daudz luksoforu. toties var baudīt saules gaismu pazemes tumsas un elektriskā apgaismojuma vietā.

7dien gaidījām ar Viktoriju ciemos Eviju. ekk, tā arī nesagaidījām. pagaidām īsti neizdodas īstenot mūsu norunu, ka tiksimies vismaz reizi nedēļā. Evija ir aizņemta meitene. viņai veseli 3 bērni jāpieskata! tā nu gājām uz kino divatā. mums par pārsteigumu Cinemateket 7dien bija aapent hus - "atvērtā māja" jeb bezmaksas ieeja uz visām filmām.

hah, tagad nevaru neko ierakstīt, jo man jāskatās šis video un jādzied līdzi. tiešām laikam Radiohead posms uznācis. tā notiek vismaz reizi gadā. nākošajam vajadzētu būt Patrika posmam. tas jau kādu laiciņu nav bijis.

jā, bet atgriežoties pie 7dienas filmas, mēs gājām uz The Kids Are All Right ar Džilianu Mūru vienā no galvenajām lomām. stāsts ir par ģimeni, kuru veido divas mammas un divi bērni. bērni nolemj meklēt savu īsto tēvu. es gaidīju milzu drāmu, bet par patīkamu pārsteigumu no zāles izgāju smaidīga un atkal jau nosmējusies.

mans mīļākais izteiciens, ko iemacījos no šīs filmas, ir: my brother form another mother, ko tēvs teica vienai no mātēm, kad atklāja, ka abus vieno līdzīga mūzikas gaume.

kad atgriezāmies no filmas, mājās mūs sagaidīja 2 pārsteigumi: 2 milzu zirnekļi. šķiet, ka Viktorijas kliedziens bija skaļākais, ko man mūžā nācies dzirdēt. kaut kā saņēmām sevi rokās un iznesām abus ķiparus ārā. putekļusucējam pēc Evijas stāsta klāt neķērāmies. viņas ar Lauru reiz bija atbrīvojušās no sava lielā zirnekļa tieši šadā veidā. nākošajā dienā tas vienārši izrāpoja ārā no putekļusūcēja, haha.

draudziņš. mh, man bija ļoti bail likt roku viņam tik tuvu!

1diena sākās neierasti agri. ja visu pagājušo nedēļu varējām celties kaut vai 11os, tad šoreiz bija jāpiespiež sevi avērt acis jau pirms 7iem. devāmies uz IKO - mūsu sadarbības organizāziju, kas ir grāmatu izdevniecība

IKO izdotās grāmatas

un tajā pašā laikā līdzīgi kā Kateket nodarbojas arī ar baznīcas kopienas izglītošanu, piem., rīko dažādus kursus, seminārus un konferences. tuvākais seminārs IKO telpās būs par kristietību bērnudārzos. bet šobrīd vsis gatavojas ikgadējai milzu konferencei, kas šogad risināsies 20. oktorbī un kuru apmeklē visi vairāk un mazāk svarīgie Norvēģijas baznīcas pārstāvji (šobrīd pieteikušies jau vairāk kā 1000 apmeklētāji). tur savu roku nāksies pielikt arī mums!

bet šonedēļ nodarbojāmies ar vairāk tehniskām lietām. izsūtījām jaunos katalogus uz grāmatu veikaliem, draudzēm utt. katalogu, protams, bija tūkstošiem un katram katalogam vajadzēja pievienot arī 2 vēstules. tā kā IKO pārstāvji vēlējās atstāt labu un radošu iespaidu uz saviem potenciālajiem klientiem, viņi bija izdomājuši, ka vēstules jāraksta ar roku. tāds nu bija mūsu pienākums. varat iedomāties, KĀ man sāpēja roka pēc tam! hah, labi, joks! vēstules bija izdrukātas. mums tās kopā ar katalogu bija vnk jāieliek aploksnē un jāuzlīmē uz aploksnes adrese. šajā nodarbē aizvadījām veselus 3 rītus pirms valdou kursiem. darbs kaulus nelauza, mierīgi varēju nodoties savām pardomām vai arī sarunām ar jaukajiem un draudzīgajiem IKO ļaudīm. par ko mēs visvairāk runājām? šie ir 4 līdz šim man biežāk uzdotie jautājumi kopš esmu Oslo:

1. kā Tevi sauc?

2. no kurienes Tu esi?

kad cilvēki atskārst, ka mēs ar Viktoriju nākam no kaimiņzemēm, viņi jautā:

3. vai Jūs saprotat viena otru, kad katra runājat savā valodā?

un pēc kāda laiciņa:

4. vai Tev ir draugs?

ceturtais, manuprāt, ir latviešu darba videi neierasts jautājums, bet šeit, jā, visi darba kolēģi ir informēti par manu ģimenes stāvokli, heh.

strādāt IKO ir ļoti patīkami. lielākā kolektīva daļa, protams, ir sievietes, kas nozīmē, ka ik pa laikam izdodas nogaršot kādu mājās ceptu kūku, heh. šādā veidā arī tiku pie ļoti gardu ābolu mafinu receptes. uzcepšu, kad būšu atgriezusies no Trondheimas, un tad likšu lietā jauniemācīto teikumu:

Jeh haaper du kommer paa besok til meg i gad. Jeg har bakt kake. = Es ceru, ka tu šodien atnāksi ciemos. Es esmu izcepusi kūku.

vide tur ir ļoti radoša un iedvesmojoša. kolēģes lenča laikā ļoti entuziastiski māca mums visu ēdienu nosaukumus, kas tajā brīdī atrodas uz galda. hah, kā viņas smējās, kad es pateicu, ka zinu vienu ļoti īpašu vārdu norvēģu valodā: smaljernbanespor jeb šaursliežu dzelzceļš. tas bija 3dienas lielākais hīts.

katru dienu lenča laikā tiek veikts priekšlasījums no Bībeles. kārtējā iespēja pārliecināties par norvēģu humora izjūtu un vieglo attieksmi pret reliģiju - viņi nekautrējas izteikt komentārus un kopā iesmiet. šonedēļ priekšlasījumu veica kundze, kura runā nynorsk (mēs mācamies bokmaal).

1dien, kad ārā vēl bija ļoti silts un saulains, ieturējām lenču pagalmā pie liela kopīga galda. 2dien tas gan vairs nebija iespējams. tā bija pirmā diena, kad pamatīgi salijām. ek, mans lietus mētelis nebija savu uzdevumu augstumos. gribās tomēr lietussargu. bet vismaz kājas bija sausas!

skaisti flīzētā IKO grīda un ļaunie gumijnieki

kaut arī es nīstu savus gumijniekus, heh. viņi noberza man kreisās kājas potīti. patīkami bija redzēt, ka arī paši norvēģi ieradās uz darbu salijuši, heh. tātad viņi nav kaut kādi brīnumaini pārdabiski lietus valdnieki!

tas man atgādina faktu, ka līdz šim visas (2) kļūdas, ko esmu pieļāvusi, lietojot sabiedrisko transportu, ir pieļāvuši arī paši norvēģi, hehe. how cool am I?

bet vēl nedaudz par IKO. uzņēmums/organizācija atrodas salīdzinoši netālu no mūsu mājām. turp dodamies ar autobusu (es vēl neesmu iemācījusies valdīt pār riteni, jā). ēka ir celta 1887. gadā. kā mēs ar Magnhildu smējāmies, kad es viņai paziņoju, ka tas ir tieši 100 gadus pirms manas piedzimšanas: kaut kas šajā pasaulē ir noticis arī pirms manis. apkārt mājai izveidots burvīgs ābeļdārzs. tai ir arī balkoniņi, no kuriem var baudīt sauli vai rudenīgās krāsas koku lapās (mh, Oslo pamāzām jūtams rudens. drīz būs jāiet meklēt jaka)., kad apnicis sēdēt birojā pie datora. vetām uz sienām vēl atrodami oriģinālie gleznojumi no 19. gadsimta.

tā nu mēs 3 dienas šajās ļoti skaistajās un mājīgajās telpās pakojām aploksnes. zemāk redzamās kastes ar vēstulēm nav visas. tas ir tikai 1. dienas rezultāts. man no tiesas šķiet, ka kungs, kuram kastes bija jāved uz pastu, tās ieraugot, teica fak, hah.

ļoti patīkami šīs nedēļas laikā bija kaut nedaudz atsaukt atmiņā vācu valdodu, jo Anna, kura arī strāda IKO, labprātāk runā vāciski.

vēl, tur esot, noskaidroju sava vārda izcelsmi. zināju to gan arī iepriekš, bet šoreiz tas bija Bībeles kontekstā. IKO grāmatplauktos starp daudzām citām grāmatām guļ arī Bībelē minēto personvārdu vārdnīca. mans vārds, kā jau zināms, cēlies no vārda Anna. Anna bijusi atraitne, ekk. toties ar pareģes spējām un bijusi lieciniece tam kā Jēzus kļuvis par Mesiju.

šī bija arī pēdējā nedēļa, kad apmeklēju valodu kursus. rīt uz nedēļu atstāju Oslo un dodos uz Trondheimu. tas būs mans pirmais iekšzemes lidojums! ja es brauktu ar vilcienu, man to vajadzētu darīt nakts laikā. Salbu, kas ir netālu no Trondheimas, risināsies atbraukšanas apmācības visiem tiem brīvprātīgajiem, kuri strāda Norvēģijā. es gan satikšu tikai 1/3 no viņiem, jo kopā šādas apmācības ir 3. Viktorija uz savējām dosies vēlāk, lai nebūtu jālaiž garām valodu kursi un varētu satikt savu draugu no Lietuvas. manu braucienu uz apmācībām nebija iespējas pārcelt, jo es 2. apmācību laikā būšu Vācijā, juhuu! bet 3. apmācībās visas vietas jau bija aizņemtas. bet es nenokaru degunu, jo būtībā būtu varējusi izlaist 1. valodu kursu līmeni, hehe. Zane man tiešām visas tās gramatikas lietas bija jau iemācījusi. bet, protams, nevar noliegt, ka vismaz mans niecīgais vārdu krājums šo nedēļu laikā ir audzis.

mana pirmā atzīme norvēģu valodā: flott = forši!

valodu kursos sēžu blakus Rodinai no Izraēlas. viņas pašas vārdiem, es viņai iemācot vairāk nekā pasniedzēja, haha. tas ir labs kompliments! jo man vienmēr bija šķitis, ka es neprotu paskaidrot tādas lietas kā gramatiku citiem saprotamā veidā. patīkami zināt ka tomēr protu! tas arī dod cerību, ka es tomēr varēšu bērniem Drammenē palīdzēt ar mājas darbiem. bet, protams, tas, ko es gaidu, ir hobiju klase! ceru, ka uz Drammeni dosimies jau oktorbī.

Rodinai ir 30 gadi. viņa šobrīd gaida savu pirmdzimto. ar vīru viņa iepazinās tepat Norvēģijā, he. pirms nedēļas viņa ievēroja ramadānu. nespēju iedomāties, kā tas ir, gavēt, esot stāvoklī. cik viņa bija priecīga, kad ramadāns beidzās! hah. milzu maltīte visai ģimenei, kuras sagatavošanai paiet vismaz puse dienas!

tos pašus kursus apmeklē arī Taņa no Latvijas. viņa gan runā krieviski. hah, sarunas ar viņu man vienmēr ir mulsinošanas, jo viņa runā krieviski, es - latviski, bet reizēm mēs abas sarunājamies angliski, un tam visam pāri vēl virmo norvēģu valoda, heh. pārslēgties uz citu valodu reizēm var izrādīties sarežģīti. Taņai ir 14gadīga meita. bezgala gudra. zina, ja nemaldos, piecas valodas un šobrīd jau mācās norvēģu skolā norvēģu valodā, kaut arī Oslo dzīvo tikai no augusta.

vēl ciešāks kontakts man ir izveidojies ar Ramandi no Indijas. viņa ir sikhisma pārstāve. ļoti patīkami bija dzirdēt viņu uzskatu, ka visas reliģijas pasaulē ir vienlīdzīgas. kā arī forši bija skatīties bildes ar viņu krāsainajiem tradcionālajiem tērpiem un dzirdēt, ka viņas tēvs katru dienu pieskaņo turbāna krāsu savam kreklam vai kaklasaitei.

šo nedeļu laikā jau vairākkārt esmu saņēusi komplimentus par savu rokrakstu. tas arī bija kārtējais pārsteigums, jo man pašai tas vienmēr šķitis salīdzinoši nesalasāms.

2dien pie mums ieradās pulciņš nākoš0 CS viesu - 3 meitenes no Beļģijas: Yentl, Stephanie un Fien. bet pirms tikšanās ar viņām es vēl paspēju aizdoties uz Verdensteatret (=pasaules teātris) izrādi And All the Questionmarks Started to Sing (=un visas jautājumzīmes sāka dziedāt). biļetes jau kārējo vakaru uz šo izrādi bija izpārdotas, bet es pie savējās vēl tiku. jēj! tā pat īsti nebija izrāde, drīzāk priekšnesums, kas apvieno gan mūziku, gan video, gan projekciju un daudz savdabīgas mašinērijas. daudz dažādu velosipēdu riteņu, no kuriem katram ir sava skaņa/troksnis/mūzika, daudz vadu, skaļruņu un man nepazīstamu lietu. pēc izrādes, kad bija iespēja iet apskatīt visas ierīces, aptaustīt tās un izjautāt to veidotājus par to darbības principiem, mēs ar Turbjornu runājām, ja katram vadiņam (to tur bija DAUDZ!) nebūtu sava nozīme, noteikti pazustu daļa priekšnesuma burvības.

tikos ar meitenēm pie slavēnā tīģera (reiz Oslo tikusi dēvēta arī par tīģeru pislētu. es gan neesmu vēl noskaidrojusi iemeslus.) Jernbanetorget (dzelzceļa stacija) priekšpusē. jau pirmais iespaids bija ļoti pozitīvs. tā nu turpmākās divas dienas pavadījām sarunās un smieklos. vienu vakaru mācījāmies arī beļģu nacionālo deju 'tsmidje. Viktorija bija apslimusi, tāpēc nevarēja īsti baudīt meiteņu sabiedrību. toties tagad pie mums ciemojas Viktorijas draugs no Bergenas. tā kā arī viņai tiek sava daļa socializēšanās, he.

vedot meitenes mājās, metro mums tika piedāvātas narkotikas. heh, tieši pagājušajā nedēļā sūdzējos Turbjornam, ka vēl nekad neesmu to piedzīvojusi. jēj! nu pienāca arī mana pirmā reize! haha. pārsmējāmies par tā vīra sniegto lietošanas pamācību: lietojiet tikai nedēļas nogalē, nevis darba dienās. uhh, šitais laikam izklausās tā, ka mēs no viņa kaut ko nopirkām. tā, protams, nebija. bet kārtējā smieklu deva bija uzņemta.

meitenes atveda mums krāmu tirgū iegādātu vintage metāla kārbu, kas attēlo Beļģijas nu jau mirušo karali Boudevinu un joprojām dzīvo karalieni Fabiolu. Fabiola ir visnotaļ asprātīga kundzīte. saņēmusi atentāta draudus, viņa dienu nēsāja sev uz galvas ābolu, ko cauršāvusi bulta.

Fabiola un Boudevins

kārbā mēs, protams, atradām beļģu školādi! ai, cik lielas cerības mēs uz to likām! labo šokolādi meitenes bija aizmirsušas mājās ledusskapī, heh. tās esot bijušas mazas šokolādes sēnītes ar sarkanām cepurītēm un visu citu, kas sēnēm pienākas. bet arī šī, lidostā iegādātā šokolāde bija ļoti garda. un meitenēm pašām tā arī labi gāja pie sirds, heheh. beļģi tiešām mīl savu školādi.

apmainījāmies daudz mūzikas ieteikumiem. viņas augustā bija Briselē (pašas dzīvo Gentā), kur Botanique (turpat, kur mēs redzējām Patriku) viena koncerta ietvaros uzstājās gan CocoRosie, gan Efterklang. hah, man arī bija padomā doties uz šo koncertu.

interesanti bija dzirdēt Jentl, Stefānijas un Finas viedokli par norvēģu meitenēm. viņas krāsojoties par daudz. meitenes Beļģijā vispār nelietojot dekoratīvo kosmētiku. man, protams, salīdzinot norvēģu un latviešu meitenes jāsecina pretējais - meitenes Norvēģijā gandrīz nelieto kosmētiku. ja es šeit cenšos to lietot mazāk, tad Jentl, Stefānija un Fina izmantoja iespēju ieprikšanās centrā uzkrāsoties, hehe. pēc valodu kursiem satiku Finu ar aveņkrāsas lūpām, Jentl ar gliteriem zem acīm un Stefāniju ar zilām acu ēnām. tā kā man ļoti patika Jentl gliteri, viņa secināja, ka man esot slikta gaume, hahaha.

vēl viena atšķirība starp beļģiem, norvēģiem un latviešiem ir tā, ka beļģi nu galīgi nenododoties vienas nakts sakariem, kurpretī, kā Jūs jau zināt, norvēģi ieņem pirmo vietu pasaulē šajā ziņā. latvieši laikam ir kaut kur pa vidu, he.

tā kā mēs nevarējām meitenes izmitināt visas 4 naktis, nākošās 2 viņas pavadīja pie Turbjorna. ekk, es gandrīz apraudājos, kad viņas devās prom.

ja cieši ieskatās, šajā bildē var atarst 4 smaidus

Fien un Yentl

bet mēs satikāmies atkal 5dienas vakarā (viņu pēdējā naktī Oslo), kad kopā devāmies uz Afrikanaat (=Āfrikas nakts) Fredagsbaren (Piektdienas bārs), jaunajās māksas skolas telpās. tajā vakarā tur valdīja pasakaini pozitīva atmosfēra - visi smaidīgi dejoja Rietumāfrikas ritmos.

atpūtas telpas/bāra pirmo stāvu rotāja daudz dīvāniņi - katrs, protams, apvilkts ar atšķirīga raksta audumu, kā arī katra tapešu loksne uz sienas bija ar savu zīmējumu, kā jau tas tagad ļoti iecenīti. otrais stāvs pretstatā klusināti apgaismotajam pirmajam stāvam bija gaišs, balts ar zilu grīdu. kaut kas starp debesīm un jūru. tur varēja laiskoties šūpuļtīklos un lielajos, baltajos sēžammaisos. kad tādā iesēžas, celties un kaut kur iet, protams, ne prātā nenāk. tomēr pēc kāda laicņa mēs devām kājām ziņu un gājām lejā dejot. beidzot man bija iespēja redzēt izslavētās Turbjorna dance moves! nodejojām līdz brīdim, kad tika iedzēstas gaismas un visiem nācās doties mājās. tas notika ap pulksten pus3iem. atkal jau jāsaka, ka pēdējais transports uz manām mājām bija nokavēts. šķiet, ka nakšņošana pie Turbjorna 5dienas vakaros būs izveidojusies par sava veida tradīciju.

pie brokastīm priecājos par Turbjorna lielajām, ērtajām tasēm un sūdzējos, ka neesmu apmierināta ar tām parastajām IKEA krūzēm, kādas atrodamas mūzu dzīvokļa trauku skapī un katrā Oslo birojā. tad viņš no kādas kastes izvilka zilu, ļoti vienkāršu, bet patīkamas formas tasi un pastāstīja, ka Somijā pēckara laikā šādu tašu ražošana bija galvenais plāns, lai izvilktu valsti no krīzes un atjaunotu stabilitāti tajā. katram iedzīvotājam tika piešķirta šāda absolūti lakoniska krūze ar domu, ka tā nenovērsīs uzmanību no sarunas un sarunu biedra un nevairos šķiru atšķirības apziņu cilvēkos, ko, piemēram, varētu impilcēt zelta maliņa kādai citai krūzei vai dārgais materiāls no kā tā izgatavota.

somu dizains

vēl mēs apspriedām norvēģus un mīlestību. no Zanes un arī valodu kursos uzzināju, ka norvēģi nesaka, ka viņi mīl viens otru. viņi mēdz atzīties tikai patikšanā. un vairāk pierāda savas jūtas darbiem, nevis vārdiem, piemēram, ja pāris dzīvo kopā, tad bez vārdiem jau ir skaidrs, ka viņi mīl viens otru. tātad "es tevi mīlu" vietā viņi saka:

Jeg liker deg. vai Jeg er glad i deg. (=Tu man patīc.), no kuriem otrais ir spēcīgāks apgalvojums. tas ir arī tas, ko, piemēram, vecāki saka saviem bērniem. un tā arī esot skaistākā lieta, ko draugs var pateikt draugam.

un vēl trakāk! savam mīļotajam norvēģis var teikt arī:

Jeg tror, jeg liker deg. (=Es domāju, ka tu man patīc). haha!

Jeg elsker deg (=Es tevi mīlu.), ir teikums, kas tiek izteikts tikai vienam cilvēkam un vienu reizi mūžā. tas no tiesas apliecina saistības uz visu mūžu. skaisti.

tomēr tas neattur norvēģus teikt, ka viņi mīl, piemēram, picu, hah!

tā kā 6dienai man dižu plānu nebija un uzmācās nelielas bailes no vientulības, devos palīdzēt sakopt telpas pēc vakardienas ballītes. iepazinos ar meiteni, kurai pieder Fredagsbaren, un meiteni, kas šuva sēžammaisus. tagad apsveru iespēju palūgt vienu uzšūt arī man - tas neesot grūti.

par sēžammaisiem turpinot, kādam iepriekšējā vakarā bija gadījusies ķibele - maiss saplīsa un neskaitāmas mazās putoplasta bumbiņas izbira pa visu 2. stāvu un arī 1. uhhh, pagāja krietns laiks, kamēr mēs to visu savācām.

vēl īpašs pienākums bija atbrīvot alus skārdenes no tām lietiņām, ar kurām skārdenes tiek atvērtas. tās atšķirībā no pašas alus bundžas ir izgatavotas no augstvērtīga alumīnija. Turbjorns šīs lietiņas krāj un nodod tālāk savai tantei, kura tās savukārt nogādā savam draugam. viņš tās izkausē un tālāk izmanto protēžu gatavošanā. tā būšot perfekta Ziemassvētku dāvana tantei, jo, strādādama baznīcai, viņa arī tic mazākam patēriņam un nepieņem dāvanas. katru gadu viņa lūdz naudu, kas tiktu iztērēta viņas dāvanas iegādei, ziedod baznīcai, lai palīdzētu citiem cilvēkiem.

no ballītes paņēmu līdzi uz mājām tukšu vīna pudeli, kuru tuvākajā laikā ceru pārvērst augstvērtīgā dizaina priekšmetā un funkcionējošā naktslampiņā, kuras man pagaidām vēl nav, tāpēc īsti nevaru pirms miega nodoties lasīšanas priekiem.

tā nu atstājot mājās iepriekšējā vakara 7os, atgriezos tikai nākošnās dienas pus3os. visu atlikušo dienu nolaiskojos pa gultu, klausoties mūziku un lasot. pavadīju arī 2 smieklu pilnas stundas, runājoties ar ģimeni skaipā, jo mammai beidzot tika iegādāts mirkofons, juhū!

paldies, mammu un brāli, ka palīdzējāt man iegādāt biļeti uz Vāciju! 8. oktorbī došos uz Esseni baudīt mūziku Denovali Swingfest ietvaros. 2 dienas burvīgas mūzikas! gaidu šo pasākumu jau kopš jūnija: Blueneck, Her Name is Calla, The Samuel Jackson Five u.c. tagad veiktas arī izmaiņas programmā, kas man pat vairāk iet pie sirds nekā oriģinālais lineup. 65daysofstatic neizpildāmo tehnisko prasību dēļ viņus nomainīs viena no manām iecienītākajām vācu grupām Daturah, un The Pirate Ship Quintet, kas, es zinu, atzīti par bezgala labiem, vietā spēlēs man tomēr mīļākie Yndi Halda. un, protams, protams, kā papildus bonuss tam visam būs iespēja satikt Tomasu no Bersarin Quartett.

uhh, tagad pulkstens rāda jau 13:49. drīz vajadzētu ķerties klāt somas krāmēšanai, lai vakarā mierīgu sirdi varētu doties apmciemot Heidi, Tūvu un Eskilu. Evija stāsta, ka Heidi māja esot tik mājīga, ka nekad negriboties to atstāt.