zviedru valoda

kad ar Setu pie zupas un augļu salātiem runājāmies par norvēģu valodas apguvi, Sets minēja, ka pirmā mēneša laikā universitātē kāds vieslektors esot nācis no Zviedrijas un Sets nemaz neesot pamanījis, ka viņš zviedriski runājot. vislaik esot domājis, ka tas vien kāds norvēģu valodas dialekts.

nu man šodien bija līdzigi. runājos ar kādu kundzi un tikai vēlāk uzzināju, ka viņa, izrādās, ir no Zviedrijas uz konferenci atbraukusi.

tā nu sadomāju pārbaudīt savas uztveres un sapratnes spējas, klausoties kādu zviedru grupu, ko 2 gadus neesmu klausījusies. klausos un saprotu! brīnumaini!

vēl šodien redzēju kārtējo no skaistākajām lietām pasaulē. biju Nidaros katedrāles Sv Olafa kapellā, kur kurš katrs tāpat vien iekšā netiek. kapella atrodas 2. stāvā un uz to jādodas pa šaurām, šaurām trepēm un šauriem, tumšiem gaiteņiem. pieliecot galvu, nonācu tumšā telpā. galvu paceļot, manām acīm pavērās neskaitāmas krāsas, saules gaismas apmirdzētas, - kapellā izveidotas brīnumskaistas vitrāžas, kuru efekts ir neaprakstāms (autors Oddmund Kristiansen). iedomājies tumšu, tumšu telpu akmens sienām, kur vienīgais gaismas avots ir dzirdi zils, violets, sarkans un zaļš dažnedažādos toņos.

kad kāpām atkal lejā, katedrālē mēģinājumu sāka meiteņu koris. tirpiņas un skudriņas.

pulkstens jau 1 naktī, bet es vēl gribu pabeigt savus jaunos svārkus šūt, lai rīt uz koncertu varu sapucēties, he he. iesim kaut kādas vietējas Trondheimas hard-core grupas klausīties (laikam pārdevējam no Tiger būs bijusi taisnība par to 7 gadu ciklu - ik pēc 7 gadiem cilvēks atgriežoties pie tās pašas mūzikas).