Svartlamon sauc šo Trondheimas daļu. tikko pabraucu garām tās zaļām un sarkanām koka mājiņām, kuru pagalmos saslieti riteņi pret žogiem un māju sienām, ābeļzaros sakārtas vēja stabules, bet no logiem skats uz fjordu paveras. šajās mājiņās mitinās jaunieši, kas tās skvotveidīgi pārņēmuši. skvotveidīgi tāpēc, ka viņi maksā īri (kam tieši es nezinu). no īres iegūtie līdzekļi tiek izlietoti māju uzturēšanai, jo tās ir ļoti senas. tā nu viņi visi tur dzīvo: tsavdabīgā komūnā, ēkās, kuras, draud sabruk uz viņu galvām, ja par tām pienācīgi nerūpētos, sarūsējušām un tekošām dušām (katru reizi, kad kāds ejot dušā, kāds cits svaukārt no apakšējā stāvā esošā veiklaiņa skrien augšā sūdzēties, ka no griestiem atkal ūdens tek).
(ļoti skaists un saulains skats aiz loga šobrīd: fjords, sniegotas virsotnes, zvejnieku laivas, sarkanas bojas zilajā ūdenī un krāsainas koka mājiņas, izrindojušās gar krasta līniju.)
šis gan ir nedaudz cits skats, bet arī aiz loga kādā brīdī
veikaliņā tiek pārdota dažāda uzziņu literatūra, pārsvarā ar mūziku saistīta, piem., DIY rokasgrāmata „Kā kļūt par mūziķi“, un mūzikas ieraksti. darbinieki tur ir brīvprātīgie, tātad visa nopelnītā naudiņa 100% tiek atdota atpakaļ autoriem.
blakus veikaliņam atrodas jau minētā tautas virtuve, kurā katru 2dienu tiek gatavotas bezmaksas vakariņas. es nu vislaik domāju, kur un kā viņi tiek pie produktiem. pavisam vienkārši – dumpster diving (tiešā tulk. atkritumlīšana. lai nomierinātu mammas sirdi, paskaidrošu, ka šī arkritumlīšana notiek konteineros pie lielveikaliem, kur dienas beigās tiek izmesta nepārdotā pārtika, tāpēc nav nekas pretīgs un bīstams). gaidot vilcienu, apēdu pēdējo ābolu, kas no 2dienas vakariņām bija somā palicis.
ne tikai šīs mājiņas, veikaliņš un virtuve ir daļa no Svartlamon iedzīvotāju dzīves. tai pieder arī kultūras centrs UFFA, kas sākotnēji bijis bērnudārzs, bet ar laiku jaunieši tajā izveidojuši skvotu un tālāk arī koncertvietu, veģetāro virtuvi utt. tā kā arī šī ēka bijusi no koka, tā nesen nodgusi. koncerts, uz kuru 5dien ar Vašeku un Elīnu gājām, tika rīkots ar mērķi ievākt līdzekļus UFFA atjaunošanai. tādēļ festivālā uzstājās apmēram 10 dažādas vietējās grupas, kas man lika sajusties kā 15 gados. Dominic (laikam varētu nodēvēt par post-hardcore) un Daily Hum (kaut kas uz ska pusi) bija patīkami klausīties. GODS (pēc norvēģu izrunas: guc), hip-hop apvienība, arī labi gāja pie sirds.
attiecīgi pancīga bilde
uznāca miedziņš. laikam jānosnaužas ar skaisti kalnoto ainavu otrpus vilciena logam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru