pirmdiena, 2011. gada 7. marts

kārtējā šodiena..

..kas nemaz nav izvērtusies kā "kārtējā".

esmu tagad Trondheimā, Nidaros svētceļnieku centrā, kur sēžu savā istabiņā un dzeru tēju. skats gan šoreiz nepaveras uz domu, bet gan uz pilsētas gaismiņām tumšajā Norvēģijās valkarā.

šodienu iesāku ar brokastīm, kuru laikā lasīju avīzi, uzzinot "Spēlmaņu balvas" (Spellemannsprisen) saņēmējus. spēlmaņi Norvēģija nav vis teātra aktieri kā Latvijā, bet gan mūziķi. no man zināmajiem māksliniekiem balvu ieguvuši:

Ingrid Olava - labākā izpildītājā, sieviete (2008. gada šis tituls tika piešķirts Susannai Sinforai, kura, balvu saņemot, teica, ka pirmkārt ir mūziķe, nevis sieviete. šogad viņa šī iemesla dēļ atteicās no minētās nominācijas. viņas izteikums izvērties jau lokālā jokā, tā, piemēram, "Eno" iesāk rakstu par PJ Harvey ar apakšvirsraktu: viņa vispirmām kārtām ir mūziķe, nevis politiķe.);


jau minētā Susanne Sundfør - labākā populārās mūzikas komponiste;


Kråkesølv - labākā popgrupa (norvēģu vidū īpaši iecienīta savu dzīv uzstāšanos dēļ, bet jo īpaši tādēl, ka dzied norvēģu valodā (un vēl piedevām dialektā));


Jaga Jazzist - atvērtajā klasē;


Elephant9 - džeza kategorijā.


pēc brokastīm ar Mortenu (manu jauno kolēģi šeit) kāpām lejā uz pagrabu kārtot tur noglabātās lietas (neko interesantu neatradu: daudz puķupodi, stikla pudeles, Ziemassvētku rotājumi, saplestas lampas, grilla šķīdums, spilveni un plastmasas eglīte). pēc tam devāmies iepirkties, bet pirms tam piestājām pie 87 gadus veca katoļu (šeit tas ir retums. piemēram, Olso ir tikai 1 katoļu baznīca, kas attiecīgi arī nosaukta Sv. Olafa vārdā) bīskapa Olafa Millera durvīm, lai nodotu viņam ielūgumu uz šīsnedēļas semināru, kurā viņš turēs runu par Sv. Olafu (vikingu un kristietības ieviesēju Norvēģijā, kurš, manā vecumā esot, jau valdīja pār lielāko daļu Norvēģijas). kad pienākums bija godam veikts un mēs jau devāmies prom, O. Millers man uzsauca (norvēģiski):

"Eu, tu, kas runā angliski! Es tev iedošu savu grāmatu angļu valodā!"

tā nu es dāvanā no paša autora (un lielākā Sv. Olafa pētnieka Norvēģijā) saņēmu viņa sacerējumu.

pa ceļam uz veikalu Mortens man stāstīja par reizi, kad bijis Latvijā. tur viņi apmeklējuši bērnu namu. dāvanā viņiem esot lūgts atvest 4 pārus liela izmēra kurpju, jo tur esot 4 puiši, kuriem lielas kājas, un, lai saudzētu apavus, ko tik grūti tādos izmēros dabūt, viņi vasarā staigājot basām kājām. norvēģi atveduši veslus 15 pārus! prieks puišu sejās bijis neizmērojams.

katru reizi, kad Mortens man ko tādu stāstīja, mēs ceļā vidū vienkārši apstājāmies, līdz stāsts bija pabeigts. mh, mūsu gājiens visnotaļ ieilga un atgādināja man pastaigu ar vecmāmiņu, he.

vēl no Mortena uzzināju, ka pagājušajā nedēļā Trondheima piedzīvojusi īstu krīzi. pirmajā rītā, kad gaisa temperatūra kāpusi un sasniegusi plusus, lija lietus, bet, tā kā zeme vēl bijusi ļoti auksta, tas uzreiz sasalis, veidojot pamatīgu ledus slāni uz ielām. tajā rītā slimnīca esot bijusi pilna; saskaitīti 87 kaulu lūzumi (vienā rītā!)!

vakarpusē, lai nebūtu jānosit laiks, skatoties seriālus (zinu, ka nepiespiestu sevi sākt šūt svārkus), izdomāju doties mācīties arābu valodu! mh, Jūs izlasījāt pareizi: ARĀBU VALODU. ierakstīju CouchSurfing Trondheimas domu biedru grupā vaicājumu, kur aiziet un ko apskatīt, šeit esot. kāda meitene ieteica apmeklēt šos bezmaksas kursus, kas tikai nesen sākušies. tā nu es iepazinos ar Josifu no Sudānas, kurš arī pildīja pasniedzēja-entuziasta lomu, Elīnu no šeitpatās, Miku no Zviedrijas, Žanu no Francijas un Marlīnu no kādas saliņas Norvēģijas Ziemeļos. mācijāmies alfabēta 1. daļu (dažas skaņas ir neiedomājamas un attiecīgi arī neizrunājamas!), skaitļus un vietniekvārdus. vēl tādus vārdiņus kā:

Algamaal - skaistums

alNass - cilvēki

alhkima - gudrība

alhadra - civilizācija

Alsafar - ceļošana

Alsaada - laime

alsmaa - debesis

tikāmies tajā sarkanajā mājiņā

pirms nodarbības man bija iespēja nedaudz aprunāties ar Josifu. pārsteidzošs cilvēks, kurš tic, ka arī vienam ir pa spēkam kaut ko mainīt šajā pasaulē. uz to arī virzīta visa viņa rīcība. hah, un viņš teica, ka, viņaprāt, 23 ir labākais vecums, jo tad esi pietiekami nobriedis, bet joprojām arī pietiekami jauns, lai darītu visu, ko vēlies. man ir vēl ~3 mēneši laika, lai darītu visu, ko vēlos! hehe.

rīt atkal visi tiksimies bezmaksas veģetārajā virtuvē, kur ne tikai ēdīsim, bet palīdzēsim arī sagatavot ēdienu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru