pirmais rīts, kas aizvadīts tumsā. cikos Latvijā tagad kļūst gaišs? šeit neilgi pēc 7iem.
un beidzot, beidzot sācis arī līt. jau 2. dienu pēc kārtas jāvelk lietus mētelis. līšot visu nedēļu. tas nozīmē, ka man aiz loga visas nedēļas garumā būs burvīgs skats - miglā tītie jeb pīpējošie kalni.
lielākais notikums Oslo šobrīd ir sekošana līdzi tam, cik daudz cilvēku vēl stāv rindā pēc biļetēm un cik daudz biļetes jau izpārdotas uz Deivida Linča lekciju (viņš nerunās par savām filmām, bet gan kādu īpaši meditācijas veidu, kura praksei Norvēģijā šomēnes aprit 15 gadi, ja nemaldos), kas 18. oktobrī risināsies jau minētajā Cinemateket. telpa ļauj uzņemt 195 cilvēkus, bet feisbukā vairāk kā 2000 atzīmējuši, ka apmeklēs šo pasākumu. biļetes sāk pārdot no 12iem, tagad ir 10 un rindā ir apm 100, no kuriem daļa laikam pat nakšņojuši pie Cinemateket durvīm.
bet mans šodienas lielākais notikums būs suši vakars pie Haralda! bija forši ofisā uz Haralda galda ieraudzīt šo grāmatu:
Evija arī būs ciemos. ar pašceptu gulrotkake (=burkānu kūka, norvēģu tradiocionālā) vai siera kūku. vai varbūt abām! un, ak, cik gardu šokolādes kūku Evija bja izcepusi par godu Viktorijas dzimšanas dienai 6dien! žļurp!
pirms lielās kūkas ēšanas devāmies uz vēstniecību, lai ņemtu dalību vēlēšanās. es vēlēju par Pēdējo Partiju, jo viņu Loģiski politiskais traktāts vienkārši lika manai sirdij kust.
Evija pie Latvijas vēstniecības Oslo
pēc tam iemalkojām pa tasei kakao kādā no Oslo kafijotavām. neesmu laikam vēl minējusi, bet norvēģi ir LIELI kafijas cienītāji (tikpat lieli kā Mumini).
maza Evija un liela krūze
uhh, šis ieraksts izstiepies pa divām dienām. sāku to rakstīt 38. dienā, bet nepaspēju pabeigt, jo biju aizmirsusi kādu ļoti svarīgu lietu - man jāiet uz darbu!!! hah, runājāmies vakar ar Eviju, cikos brauksim pie Haralda un tā, kad Evija pēkšņi jautā, cikos mums darbā jābūt. es pilnā pārliecībā saku, ka 1diena mums brīva tāpat kā visa nedēļa. bet nu doršības labad tomēr iemetu aci plānotājā, un, protams, protams, 12os jābūt ofisā, heh. arī Viktorija bija pavisam aizmirsusi par to un pa ceļam uz ofisu nolēma pārbaudīt savus spēkus, stāvot Linča rindā. viņa bija 229 un pēc stundas ilgas stāvēšanas pie biļetes, protams, netika.
pēc dienas ofisā, sagaidījām Eviju ar burkānu kūku (dievīgi garda!), devāmies uz mājām aši iemalkot tēju un tad pie Haralda. tā kā Haralds ģimene dzīvo Trondheimā, viņa Oslo mājas ir mazs, bet ļoti mājīgs vienistabas dzīvoklītis ar koka sienām (sajūta kā kalnu namiņā). kopā visi gatavojām suši, kā arī vistu un garneles tempurā. ai, cik tas viss bija gardi un jautri! smējāmies līdz vēdergraizēm. un vēl tagad mūsu, heh, ledusskapī stāv labi daudz suši. ņam ņam!
dārzenīšus sagriezu es. smukiņi, ne?
Viktorija un Heidi, gatavojot sušī
Evijas ceptā burkānu kūka. no tiesas viena no gardākajam kūkām, kādu man nācies ēst
tāpat kā tovakar no Heidijas, arī šoreiz mājās īsti braukt negribējās. un negribējās Eviju laist mājās. bet es viņu satikšu šodien, jo šodien tiešām darbā nav jābūt un, tā kā skolēniem ir brīvdienas, Evijas pieskatāmie puikas ar ģimeni ir aizdevušies atpūsties. braukšu pie Evijas ciemos un palikšu pa nakti. kad Evija 6dien nakšņoja pie mums, runājāmies un smējāmies vismaz līdz 3iem naktī.
vispār pēdējās 3 dienas ir bijušas vienkārši lieliskas, smaidu, smieklu un pozitīvu emociju pilnas! pateicoties Evijai, Haraldam, Heidi un Jūlijai. ar Jūliju tikos 6dienas un pēc tam arī 7dienas vakarā. 6dien mēs gājām uz Blaa, lai klausītos Wildbirds un Peacedrums (duets no Gēteburgas). šis koncerts pārspēja jebkuras manas gaidas. un jau takal ir par vienu koncertu vairāk, lai pateikt, kurš bijis mans mīļākais koncerts mūžā, būtu arvien grūtāk un grūtāk. jau iesidlītāji bija liels un ļoti patīkams atklājums man. tā bija vietējā norvēģu grupa Philco Fiction. nekad iepriekš neesmu vēl jutusi skudriņas skrienam pār muguru, dzirdot mūziku pirmo reizi. un paši W&P bija nepārspējami! skudriņas, skudriņas, sukdriņas! un viņi spēlēja tieši manu mīļāko albumu! un kontakts ar publiku bija lielisks - abpusēja enerģijas apmaiņa. tagad gan no koncerta neko vairs īpaši neatceros, jo biju pārāk saviļņota (tāpat bija arī pēc CocoRosie koncerta). atceros vien faktu, ka uz brīdi nodomāju: tas ir skaistākais, ko man mūžā nācies redzēt. bet, jā, šādi es mēdzu reizi pa reizei domāt, he. pēc koncerta gājām ar Jūliju zagt plakātu. tagad manas istabas durvis rotā lielizmēra albuma Rivers vāciņa attēls.
svētdien, pēc tam, kad pie mums bija izciemojusies Henrike (vācu meitene, ar kuru iepazinos apmācībās Selbu un kura strādā tepat Ullevaal stadionā), devos ar Jūliju uz Dansens Hus (=deju māju), lai redzētu laikmetīgās dejas izrādi Sjøen (=jūra) ar Biosphere mūziku un Ingunas Bjornsgardas horogrāfiju. izrāde bija interpretācija par Ibsena lugu Jūras meita. jāatzīst, ka tēma man nebija īpaši tuva, bet mūzika toties lieliska. Biosphere jeb Gairs Jensens ir viena no svarīgākajām sejām Norvēģijas elektroniskās/ambientās mūzikas scēnā. Gaira Jensena kontā ir neskaitāmi daudz sadarbību kā ar citiem mūziķiem (piemēram, Nordheim Transformed allbums, kas tapis sastrādājoties ar kādu citu ievērības cienīgu norvēģu abmientās mūzikas pārstāvi Deathprod un izdotas zem jau minētā Rune Grammofon leibla), tā arī māksliniekiem. viņš veidojis skaņu celiņus filmām, mūziku skaņas instalācijām un jau iepriekš strādājis kopā ar Ingunu Bjornsgardu pie viņas 2009. gada projekta Poppea.
drīz došos uz ofisu reģistrēties lidojumam un izdrukāt biļetes, tad uz vilcienu, lai brauktu uz Askeru pie Evijas. rīt savukārt pie mums ciemosies Temujin (neesmu vēl atkodusi, kā viņa vārds latviskojams) no Lielbritānijas. viņš ir fotogrāfs un ņems dalību mākslas/zinātnes projektā The Arctic Circle Svalbārā, uz kuru dodoties viņš pa ceļam iegriezīsies arī Oslo. lasot par šo projektu, galvā skanēja Last Days skaņdarbs Thoughts of Alice.
pirms došanās prom jāiet aši kaut kas uzlikt uz kārā zoba.
Annij - sestdienas naktī mēs runājāmies līdz pat kaut kādiem pusčetriem rītā, jo tad mums sākās smiešanās kaite :D
AtbildētDzēstHaha, es domāju, ka mums šonakt vajadzēs to atkārtot :D