pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

1. diena Son spa hotelī

pirmkārt, sākšu ar to, ka vēlos atvainoties par to zilo burtu nesmuku, kas manā blogā atgadījies no manis neatkarīgu un man nezināmu iemeslu dēļ. centīšos visu drīz atgriezt pie iepriekšējās dailes un skaistuma.

bet tātad par manu dienu Son spa hotelī, kurā, kā daži no Jums jau zina, risinās mūsu organizācijas ģenerālsanāksme (reizi 2 gados tāda tiek organizēta). te nu es dzīvošos turpmākās 4 dienas (ja šodienu arī vēl kā turpmāku skaita). ko tad es līdz šim esmu sadarījusi?


1. atbraucām pulkst. 9os un sakārtojām dokumentus mapēs,
2. sēdējām ērtajos viesnīcas krēslos un dzērām kafiju,
3. pulkst 12os ieturējām lenču (laša fileja ar mandeļkartupeļiem un saldo zirņu pākstīm kaperu mērcē + saldajā ābolu muss ar putukrējumu),
4. atrādījāmies organizācijas biedriem un devāmies atpakaļ uz ērtajiem krēsliem (kamēr citi piedalījās konferencē bla-bla-bla; labi, ka mēs "neprotam" norvēģu valodu, heh),
5. ērtajā krēslā lasīju grāmatu "Dead Aid: Why Aid Is Not Working and How There Is Another Way for Africa" ar domu, ka man vajadzētu satriekt savas ilūzijas par pasaules glābšanu jau pašā saknē pirms dodos uz Āfriku,
6. nosnaudos ērtajā krēslā,
7. aiznesu mantas uz numuriņu, no kura paveras burvīgs skats uz fjordu,
8. devos atpakaļ uz ērto krēslu un turpināju lasīt, iztukšojot jau ~5. krūzi kafijas šodien,
9. pulkst. 7os ieturējām vakariņas (uzkodā: jūras ķemmītes ar granātābolu, pamatēdienā: baltā zivs (vēl jorpjām nezinu, kāda tieši) ar mandeļkartupeļiem, ceptiem šampinjoniem un kukurūzas biezeni spinātu mērcē, desertā: perfekts šokolādes muss ar svaigām ogām).

Jūs man ticēsiet, ja teikšu, ka man ir apnikusi Norvēģijas nepārspējamā labklājība? bet jāatzīst, ka ir ļoooti patīkami reizi dzīvē izbaudīt šādu luksusu. gribētu tajā dalīties ar Jums.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru