turpinājām ar filmu, čipsiem, kolu, kafiju, saldējumu un šokolādes kūku! traki, ne? protams, ka tā visa un vēl garu sarunu rezultātā gulēt aizgājām tikai 6os no rīta. nākošajā dienā darbu nokavēju par veselu stundu.
ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris
pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris
36.-39. diena
pirmais rīts, kas aizvadīts tumsā. cikos Latvijā tagad kļūst gaišs? šeit neilgi pēc 7iem.
un beidzot, beidzot sācis arī līt. jau 2. dienu pēc kārtas jāvelk lietus mētelis. līšot visu nedēļu. tas nozīmē, ka man aiz loga visas nedēļas garumā būs burvīgs skats - miglā tītie jeb pīpējošie kalni.
lielākais notikums Oslo šobrīd ir sekošana līdzi tam, cik daudz cilvēku vēl stāv rindā pēc biļetēm un cik daudz biļetes jau izpārdotas uz Deivida Linča lekciju (viņš nerunās par savām filmām, bet gan kādu īpaši meditācijas veidu, kura praksei Norvēģijā šomēnes aprit 15 gadi, ja nemaldos), kas 18. oktobrī risināsies jau minētajā Cinemateket. telpa ļauj uzņemt 195 cilvēkus, bet feisbukā vairāk kā 2000 atzīmējuši, ka apmeklēs šo pasākumu. biļetes sāk pārdot no 12iem, tagad ir 10 un rindā ir apm 100, no kuriem daļa laikam pat nakšņojuši pie Cinemateket durvīm.
bet mans šodienas lielākais notikums būs suši vakars pie Haralda! bija forši ofisā uz Haralda galda ieraudzīt šo grāmatu:
Evija arī būs ciemos. ar pašceptu gulrotkake (=burkānu kūka, norvēģu tradiocionālā) vai siera kūku. vai varbūt abām! un, ak, cik gardu šokolādes kūku Evija bja izcepusi par godu Viktorijas dzimšanas dienai 6dien! žļurp!
pirms lielās kūkas ēšanas devāmies uz vēstniecību, lai ņemtu dalību vēlēšanās. es vēlēju par Pēdējo Partiju, jo viņu Loģiski politiskais traktāts vienkārši lika manai sirdij kust.
Evija pie Latvijas vēstniecības Oslo
pēc tam iemalkojām pa tasei kakao kādā no Oslo kafijotavām. neesmu laikam vēl minējusi, bet norvēģi ir LIELI kafijas cienītāji (tikpat lieli kā Mumini).
maza Evija un liela krūze
uhh, šis ieraksts izstiepies pa divām dienām. sāku to rakstīt 38. dienā, bet nepaspēju pabeigt, jo biju aizmirsusi kādu ļoti svarīgu lietu - man jāiet uz darbu!!! hah, runājāmies vakar ar Eviju, cikos brauksim pie Haralda un tā, kad Evija pēkšņi jautā, cikos mums darbā jābūt. es pilnā pārliecībā saku, ka 1diena mums brīva tāpat kā visa nedēļa. bet nu doršības labad tomēr iemetu aci plānotājā, un, protams, protams, 12os jābūt ofisā, heh. arī Viktorija bija pavisam aizmirsusi par to un pa ceļam uz ofisu nolēma pārbaudīt savus spēkus, stāvot Linča rindā. viņa bija 229 un pēc stundas ilgas stāvēšanas pie biļetes, protams, netika.
pēc dienas ofisā, sagaidījām Eviju ar burkānu kūku (dievīgi garda!), devāmies uz mājām aši iemalkot tēju un tad pie Haralda. tā kā Haralds ģimene dzīvo Trondheimā, viņa Oslo mājas ir mazs, bet ļoti mājīgs vienistabas dzīvoklītis ar koka sienām (sajūta kā kalnu namiņā). kopā visi gatavojām suši, kā arī vistu un garneles tempurā. ai, cik tas viss bija gardi un jautri! smējāmies līdz vēdergraizēm. un vēl tagad mūsu, heh, ledusskapī stāv labi daudz suši. ņam ņam!
dārzenīšus sagriezu es. smukiņi, ne?
Viktorija un Heidi, gatavojot sušī
Evijas ceptā burkānu kūka. no tiesas viena no gardākajam kūkām, kādu man nācies ēst
tāpat kā tovakar no Heidijas, arī šoreiz mājās īsti braukt negribējās. un negribējās Eviju laist mājās. bet es viņu satikšu šodien, jo šodien tiešām darbā nav jābūt un, tā kā skolēniem ir brīvdienas, Evijas pieskatāmie puikas ar ģimeni ir aizdevušies atpūsties. braukšu pie Evijas ciemos un palikšu pa nakti. kad Evija 6dien nakšņoja pie mums, runājāmies un smējāmies vismaz līdz 3iem naktī.
vispār pēdējās 3 dienas ir bijušas vienkārši lieliskas, smaidu, smieklu un pozitīvu emociju pilnas! pateicoties Evijai, Haraldam, Heidi un Jūlijai. ar Jūliju tikos 6dienas un pēc tam arī 7dienas vakarā. 6dien mēs gājām uz Blaa, lai klausītos Wildbirds un Peacedrums (duets no Gēteburgas). šis koncerts pārspēja jebkuras manas gaidas. un jau takal ir par vienu koncertu vairāk, lai pateikt, kurš bijis mans mīļākais koncerts mūžā, būtu arvien grūtāk un grūtāk. jau iesidlītāji bija liels un ļoti patīkams atklājums man. tā bija vietējā norvēģu grupa Philco Fiction. nekad iepriekš neesmu vēl jutusi skudriņas skrienam pār muguru, dzirdot mūziku pirmo reizi. un paši W&P bija nepārspējami! skudriņas, skudriņas, sukdriņas! un viņi spēlēja tieši manu mīļāko albumu! un kontakts ar publiku bija lielisks - abpusēja enerģijas apmaiņa. tagad gan no koncerta neko vairs īpaši neatceros, jo biju pārāk saviļņota (tāpat bija arī pēc CocoRosie koncerta). atceros vien faktu, ka uz brīdi nodomāju: tas ir skaistākais, ko man mūžā nācies redzēt. bet, jā, šādi es mēdzu reizi pa reizei domāt, he. pēc koncerta gājām ar Jūliju zagt plakātu. tagad manas istabas durvis rotā lielizmēra albuma Rivers vāciņa attēls.
svētdien, pēc tam, kad pie mums bija izciemojusies Henrike (vācu meitene, ar kuru iepazinos apmācībās Selbu un kura strādā tepat Ullevaal stadionā), devos ar Jūliju uz Dansens Hus (=deju māju), lai redzētu laikmetīgās dejas izrādi Sjøen (=jūra) ar Biosphere mūziku un Ingunas Bjornsgardas horogrāfiju. izrāde bija interpretācija par Ibsena lugu Jūras meita. jāatzīst, ka tēma man nebija īpaši tuva, bet mūzika toties lieliska. Biosphere jeb Gairs Jensens ir viena no svarīgākajām sejām Norvēģijas elektroniskās/ambientās mūzikas scēnā. Gaira Jensena kontā ir neskaitāmi daudz sadarbību kā ar citiem mūziķiem (piemēram, Nordheim Transformed allbums, kas tapis sastrādājoties ar kādu citu ievērības cienīgu norvēģu abmientās mūzikas pārstāvi Deathprod un izdotas zem jau minētā Rune Grammofon leibla), tā arī māksliniekiem. viņš veidojis skaņu celiņus filmām, mūziku skaņas instalācijām un jau iepriekš strādājis kopā ar Ingunu Bjornsgardu pie viņas 2009. gada projekta Poppea.
drīz došos uz ofisu reģistrēties lidojumam un izdrukāt biļetes, tad uz vilcienu, lai brauktu uz Askeru pie Evijas. rīt savukārt pie mums ciemosies Temujin (neesmu vēl atkodusi, kā viņa vārds latviskojams) no Lielbritānijas. viņš ir fotogrāfs un ņems dalību mākslas/zinātnes projektā The Arctic Circle Svalbārā, uz kuru dodoties viņš pa ceļam iegriezīsies arī Oslo. lasot par šo projektu, galvā skanēja Last Days skaņdarbs Thoughts of Alice.
pirms došanās prom jāiet aši kaut kas uzlikt uz kārā zoba.
sestdiena, 2010. gada 2. oktobris
34.-36.diena
dienas pirmo cēlienu pavadīju, meklējot dīvānu Esenē. pagaidām šķiet, ka palikšu pie pianista vārdā Utku. Utku ir no Turcijas, bet pašlaik studē Esenes Folkwanga Mūzikas skolā, džeza nodaļā. viņam arī ļoti pie sirds iet laikmetīgā deja. ceru, ka būs kāds priekšnesums to 5 dienu laikā, kamēr būšu Esenē, ko aiziet un kopā apskatīt.
tā kā Esenē būšu jau minētās 5dienas, meklēju arī 2. hostu, kas, iespējams, būs Ginters. Ginters studējis ko ļoti līdzīgu manām studijām, vienīgi saistībā ar Lielbritāniju.
ap pulksten 4diem devāmies ar Viktoriju uz Drammeni, kur mums nācās piepalīdzēt pie fårikål servēšanas. jāteic, ka smarža, kas tajā vakarā valdīja telpās, nebija īpaši tīkama. toties mēs iepazināmies ar burvīgiem cilvēkiem un mielojāmies ar saldējumu. īpaši jauka vakariņu gaitā izvērtās saruna ar kādu kundzi, kuras vārdu es jau esmu piemirsusi (vai, iespējams, nekad nemaz neesmu zinājusi). viņa bija bezgala ieinteresēta mūsu brīvprātīgajā darbā un izvēlē braukt tieši uz Norvēģiju. un viņa pati ir ļoti daudz ceļojusi, dzīvojusi arī Lielbritānijā un ASV. nesen atgriezusies no Taizemes, kur (tāpat kā citās valstīs) darbojusies Sjømannskirken (=jūrnieku baznīcā), kas ir īpaša organizācija ārzemēs dzīvojošajiem norvēģiem un citiem skandināviem. tā dibināta 1864. gadā ar mērķi nodrošināt jūrniekiem attiecīgu reliģisko izglītību, esot tālumā, kā arī iespēju satikt savus tautiešus. šodien šī organizācija veido centrus visā pasaulē ceļojošajiem un citzemēs dzīvojošajiem skandināviem, kur tikties, palasīt norvēģu avīzes, iegādāties norvēģu pārtiku utt.
pēc fårikål svētkiem es iegādāju savu 1. pudeli ar mencu aknu eļļu jeb tran. divas lietas, ko paši norvēģi par to saka:
1. tā ir bezgala pretīga;
2. tā ir ļoti, ļoti laba.
un vēl kas ar mani notika 4dien 1. x - saņēmu savu pirmo "jeg er glad i deg" no norvēģa (ar Eviju gan mēs jau vairākkārt esam ar šo frāzi apmainījušās, bet latviešiem jau tas viegāk nekā norvēģiem nāk)!!! vakaru pavadīju ar Heidi čatojot norvēģu valodā (!) par to, kā mums iet, kā viņai iet, kā Haraldam iet utt. uzzināju no viņas, ka Haralds pēc mūsu garās 3dienas sarunas jūtoties ļoti lepns par mums. mēs esot iedvesmojušas viņu un atstājušas ļoti labu iespaidu. es, protams, nevarēju noklusēt faktu, ka arī pats Haralds ļoti iedvesmo mani, jo reizēm viņam atliek pateikt tik' 1 teikumu, kas jau liek uz lietām paskatīties savādāk. un arī pati Heidi! viņa ir bezgala radoša. pilna galva ideju! un tad vēl tā lielā aizrautība, ar kādu viņa darbojas! un, jā, šīs sarunas beigās secinājām, ka mēs esam glad i hverandre. ļoti patīkami to apzināties. kā jau esmu minējusi iepriekš, ar šiem cilvēkiem jūtos vairāk kā esot starp draugiem, nevis kolēģiem.
5dienas rīts mani gaidīja ar pirmo karoti trana. laikam iesnu dēļ nemaz nejutu, kā tas garšo. 2 glāzes ūdens pa virsu, un viss labi! hah, jā, vemt man nevajadzēja. iesmēju par Turbjorna iztekti norvēģiskajiem vārdiem pēc tam, kad lielījos, ka esmu izturējusi šo pārbaudījumu:
Congrats on the tran and fårikål! You didn't puke? I find both quite disgusting. Haha, a true norwegian. But tran is good for you. Very good. = Apsveicu ar tranu un forikolu! Tu nevēmi? Manuprāt, abi ir visnotaļ pretīgi. Haha, īsts norvēģis. Ber trans ir labs. Ļoti labs.
tā nu ar zivjainu elpu zvanīju brālim, lai apsveiktu viņu dzimšanas dienā. kāda bija Tava drifta ballīte???
pēc tam devos uz banku izņemt naudu transporta kartiņai, kas šodien jāiegādā, aizgāju uz biblio, lai paņemtu norvēģu filmu Salmer fra kjokkenet (=Virtuves stāsti), ko, ceru, rīt skatīsimies, un iegriezos atkal Tiger mūzikas veikaliņā. iepriekšējā vakarā mājās lapā biju izlasījusi, ka viņiem The Beautiful Schizophonic (hah, lapā bija rakstīts The Beautiful Schizophrenic) CD Musicamorosa tikai 19 NOK maksā!!! tas ir mazāk par 2 latiem. kad jautāju pārdevējiem, kāpēc tā, viņi atbildēja, ka vienkātši nezinot, kas tas ir. hah, ceru, ka šī gada laikā viņiem būs vēl daudz tādas mūzikas, ko viņi nezina, bet es gan! tagad, protams, nepārtraukti Musicamorosa klausos. visi skaņdarbu nosaukumi, izņemot vienu, ņemti no Prusta Zudušo laiku meklējot. tāpēc, gribot negribot, klausoties šo disku, jādomā par Annu un Ilzi. un par Little Miss Sushine, he.
pašā vakarā tikos ar 2 kaučsērferiem - Oliveru un Filipu no Beļģijas. viņi pie mums gan nenakšņoja. aizdevāmies uz ierasto 5dienas vakara ballīti mākslas studentu telpās. šīvakara tēma bija rokenrols. uhh, kā mēs nodejojāmies! ekk, ne šoreiz. šoreiz mēs nospēlējāmies galda futblou un tenisu! futbolā uzvarējām visas pretinieku komandas. un pat es iesitu vairākus vārtus! tenisā gan nebijām īpaši izcili.
šodiena sākās ar jogu. juhuu, es beidzot saņēmos! un bija ļoti forši. perfekts dienas sākums. tagad dosimies uz centru satikt Eviju, lai ietu nobalsot, un tad iesim uz kādu īpašāku vietu iedzert kafiju Viktorijas dzimšanas dienai par godu (es jau nevaru sagaidīt savējo!).
vakarā tikšos ar Jūliju, lai dotos uz Wildbirds un Peacedrums koncertu Blaa, kuru arī gaidu jau vairāk kā mēnesi. nākošais lielākais gaidāmnotikums (neskaitot Denovali Swingfest) ir Deftones koncerts 28. novembrī. ļoti ceru, ka brālis ar Agnesi būs šeit tajā laikā, jo nevaru iedomāties neko labāku, kā būt viņu koncertā kopā ar brāli. iespējams, būsim vesles bariņš, ja Evija un Jūlija arī pievienosies.
labi, tagad gan man jāskrien! izbaudiet nedēļas nogali!
trešdiena, 2010. gada 29. septembris
32.-33.diena
uhh, jau vairāk kā mēnesis aiz muguras. kaut kā piemirsām atzīmēt mēneša jubileju. un dienas skaitīt jau sācis palikt grūti, he. par spīti visam es ceru, ka izturēšu ar skaitīšanu līdz 366.
bet nu par šodienu. šodiena bija viena no labākajām dienām mūžā!!! saņēmu bezgala priecīgu ziņu - man ļoti mīļas draudzenes ģimenei gaidāms pieaugums!!! un šoreiz tie nebūs kaķi, he.
citādi dienas lielāko daļu (no 9iem līdz 15iem) aizvadījām birojā sarunās ar Haraldu. šķiet, ka viņš mentora pienākums Ninas vietā ņems uz saviem pleciem. sākumā man tā nešķita laba ideja, bet Haralds tiešām ir tik atvērts un pretīmnākošs, ka, domāju, tas nesagādās nekādas problēmas. runājām par tādām lietām kā krīzes situācijas. gan personīgās, gan tādas, kas saistītas ar darbu un savstarpējām attiecībām. par veidiem, kā iespējams mācīties un beigās arī par lietām, kas mūs iedvesmo, iepriecina un motivē darboties. tā kā dienas pirmā puse bija pārdomu pilna. jāteic, ka nav viegli pēkšņi atrasties vidē, kurā jābūt ļoti atklātam, piemēram, man bija grūti atzīt, ka man tiešām nepieciešama uzmanība un atzinība par lietām, ko esmu paveikusi.
lenča laikā Haralds aizveda mūs uz savu iecienītāko indiešu ēstuvi imigrantu rajonā. mmm, daudz gardu lietņu mēs tur apēdām!
un man bija jāsmej bārdā, kad uz sienas izlasīju uzrakstu: mat med turban (=ēdiens ar turbānu).
pēc tam satiku Turbjornu pie Astrup Fearnley muzeja, kurā mēs apskatījām, aptaustījām un izsmaržojām aizraujošo Ernesto Neto izstādi. šo izstādi gaidīju jau no jūlija, kad bijām muzejā kopā ar Ievu un es pamanīju tās reklāmu.
darbi tajā bija 3dimensionāli. tie karājās no griestiem, atradās pie sienas, zem tiem varēja palīst, tajos varēja iekāpt, iegulties un apsēsties. un, jā, tos varēja arī smaržot. smaržoja pēc pipariem un krustnagliņām. izstāde bija kā viens liels spēļlaukums, kas izgatavots no zeķbiksēm un tīkliem. un tur bija arī iespēja mētāties ar rozā plastmasas bumbiņām, kuru mēs, protams, izmantojām. vēlāk vienu no bumbām es atradu savā kapucī.
pēc izstādes aizdevāmies uz mūzikas veikalu Tiger, kur Turbjorns strādā. ai, nu viņiem tur ir vienkārši dievīga ambientās mūzikas kolekcija! šis veikaliņš pārstāv arī divus lieliskus norvēģu un citu ziemeļvalstu mūziķu leiblus: Rune Grammofon un Miasmah. pēdējais no abiem pieder Ērikam Skodvinam, kurš pats ņem dalību, manuprāt, pazīstamākajā norvēģu ambientās mūzikas duetā kopā ar Otto Totlandu (citu vidū darbojas arī apvienībā Nest) Deaf Ceter (manis iecienītākais skaņdarbs Lamp Mien), kā arī vienpatībā muzicē zem vārda Svarte Greiner (=melnie zari). zināšu, kur iet pēc dāvanas sev Ziemassvētkos, heh.
šobrīd klausos Miasmah nesen izdoto izdoto Marcus Fjellström "Shattenspieler" un lasu par Elegi jeb kādu citu man tīkamu norvēģu mūziķi Tomiju Jansenu, kurš arī izdevis savu ierakstu "Sistereis" zem Miasmah leibla, un tur, haha, šādi vārdi:
..as we all know (..) Norway is home to everything that is dark and all that is desolate. = ..kā jau mēs zinām (..), Norvēģija ir mājvieta visam, kas ir tumšs, un visam, kas vientulīgs.
un tagad man gribās uz Unsound festivālu Krakovā, kur uzstāsies visi šie tumšie un vientulīgie mākslinieki.
bet nu nedaudz par ilgi gaidīto vakardienu un iespēju braukt pie bērniem Drammenē. tas arī bija bezgala jauki! 2dienās mums tur jāstrādā ar 6-10 gadus veciem bērniem (vismaz man šķiet, ka vecums bija tāds, heh). kopā ar meitenēm hobiju klasē gatavojām rokassprādzes no vilnas dzijas (baigi niez plaukstas locītava no viņas tagad!). manējā tāda ļoti hipijiska sanāca - violeta ar dzeltenu. visnotaļ smieklīgi bija censties bērniem izskaidrot rokassprādžu pīšanas metodi norvēģu valodā. un, kad centos uzteikt Noru, ka viņai viss ļoti labi izdodas, viņa nopietni paskatījās uz mani ar savām lielajām acīm un teica:
Du sier ikke bra. Du sier braaaaaaaaa.
viņi tiešām nopietni uztver savu uzdevumu iemācīt man un Viktorijai norvēģu valodu, he.
pēc tam mēs spēlējām kārtis (Melno Pēteri) un dziedājām līdzi Lady Gaga's Pokerface, hehe. gaidu nākamo 2dienu!
rīt savukārt jāceļās jau 6os, lai dotos uz jogu. diena brīva. to man vajadzētu izmantot hostu meklēšanai Esenē. vakarpusē atkal dosimies uz Drammeni, bet šoreiz nevis lai strādātu ar bērniem, bet gan palīdzētu dalīt faarikaal (=jēru kāpostos), kas ir norvēģu tradicionālais rudens ēdiens. nu mēs vismaz pie saldējuma tiksim!
labu nakti!
pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
30.-31. diena
30. dienas rīts vēl tika aizvadīts Selbustrandā. aiz loga pilnīga migla. ne iekšzemes jūra, ne kalni nebija redzami. pat ne ceļš, kas iet tieši garām skolai. sajūta, ka dzīvojam pašā pasaules malā.
kad somas jau bija sakravātas un pienācis laiks doties uz lidostu, acīs saskrēja asaras - kārtējās atvadas. ierobežota telpa cilvēkus vienkārši piespiež satuvināties; rodas sajūta, ka pazīsti viņus jau gadiem. un neziņa, vai kādreiz viņus vēl satiksi, ir ļoti mokoša un nomācoša. īpaši grūti atvadīties bija no Zsofijas. joprojām prātā skan viņas teiktais: "Annij, es neko neteikšu, jo Tu zini, kā es jūtos."
atstājot Selbustrandu, vēl paspēju nofotogrāfet tiltu, kas ceļā uz Trondheimu bija iekritis sirdī.
lidojums mājās bija pasakains. visu ceļu varēju vērot zemi, jo nebija mākoņu. un, ak, kādi kalni! kādas sniegotas virsotnes! man nebija ne jausmas, ka viņu ir tik daudz un viņas ir tik lielas! sniega tuksneši. sapratu, ka pirmo reizi mūžā ar patiesu sajūsmu un ilgām gaidu ziemu. protams, tuvojoties Oslo, virsotnes kļuva arvien plakanākas un mazāk sniegotas, līdz pazuda pavisam, he.
Oslo mani gaidīja Evija, par ko neizsakāmi priecājos! kopā ar Eviju mani sagaidīja MILZU Kvikk Lunsj, he. šim klāt vēl bija sāls gabaliņi. mmmMMMmmmm!
kad lielā školāde bija notiesāta, gribējās ko sāļāku likt uz kārā zoba. un kas mums bija pa ceļam? hah, protams, ka Maķīts! ņam-ņam.
aiz McDonald's loga pavērās burvīgi miglains, heh, skats uz Oslofjordu un ostu. mīlu vakara sauli!
sarunās aizvadījām vairākas stundas. arī, esot kopā ar Eviju, man ir sajūta, ka mēs pazītu viena otru gadiem ilgi. esmu viņai pieķērusies ļoti ātri. ja kādu vakaru neesmu pārmijusi ar viņu kaut vienu vārdu, šķiet, ka kaut kā pietrūkst.
šodienu pavadījām kopā ar Haraldu ofisā. šoreiz gan kavēju pa īstam, jo pēc nedēļas ilgās prombūtnes mans ledusskapja plauktiņš bija tukšs. tātad pirmais rīta uzdevums bija iegādāt pārtiku un pagatavot brokastis. tas viss nedaudz ievilkās. vai arī es vienkārši laicīgi neizlīdu no segapakšas?
tas man starp citu atgādina, ka šodien pagatvoju gardākās pusdienas ever! pēc lielajiem maizes daudzumiem, kas, dzīvojoties Selbu, tika apēsti, nolēmu šonedēļ atteikties no graudaugiem (īsti jau nu man tas neizdodas). uzcepu lasi un uztaisīju salātus ar riekstiem. perfekti!
atgriežoties pie darba ofisā, mūsu pienākumos šodien ietilpa datu bāzes apstrāde - jauno organizācijas biedru reģistrēšana, citu biedru dzēšana un attiecīgo vēstuļu sagatvošana un izsūtīšana.
pēc tam Haralds ķerās pie biļešu iegādes Viktorijas apmācībām Mandālē, kuru sagatavošanā starp citu savu roku būs pielikusi arī Zsofija. tā kā 7dienā nokļūšana no Oslo līdz Mandālei nav nekāda vieglā, šis process ievilkās vismaz uz stundu, ja ne pat ilgāk. bet ar Haraldu jau nekad nav garlaicīgi!
pat, rezervējot Viktorijai numuriņu viesnīcā, viņš paspēju izteikt kādu joku par Lietuvu kā bijušo komunisma valsti ar piebildi, ka viņš pats neesot komunists, he he. Jeg er ikke kommunist! tas viss tika dokumentēts manā piezīmju grāmatiņā.
pie mājas durvīm mani sagaidīja šādas rudenīgi krāsainas lapas. jā, Oslo pamazām krāsojas sarkana un dzeltena. dienas temperatūra vidēji ir apmēras 10 grādi. man joprojām nav rudens jakas. un zeķes arī vēl neesmu sākusi nēsāt. no tiesas šķiet, ka Norvēģija ir mainījusi kaut ko manī, he. varbūt arī es drīz kā īsts norvēģis nevis salšu, bet vienkārši kļūšu zila.
šodien lasīju Stefana no Vācijas blogu, kurā viņš tāpat kā citi brīvprātīgie raksta par šeit piedzīvoto. šis šķita augusta/septembra izjūtas ļoti labi raksturojošs teikums:
Ich lebe nun nicht mehr zwischen den Welten, sondern bin in der neuen endlich angekommen. = Es vairs nedzīvoju starp pasaulēm, bet gan beidzot esmu nokļuvis jaunajā.
rīt ir liela un satraucoša diena - dodamies uz Drammeni pie bērniem. ilgi gaidītais notikums nu ir klāt!
tagad skan Rafael Anton Irisarri Daydreaming.
sestdiena, 2010. gada 25. septembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)