24.- 30. diena

21.-23. diena

pirmās 3 dienas Norvēģijā ārpus Oslo. jāatzīst, ka pamest Oslo bija ļoti grūti. un man jau tagad gribās atpakaļ, lai arī Selbustrand ir ļoti saista vieta. Norvēģijā tā ir visiem zināma raksturīgo adījumu, īpaši vilnas cimdu (Selbuvotter) dēļ, kam esot ļoti sarežģīts un savdabīgs raksts. izskatās pēc mūsu dūraiņiem, ne?

apmācības notiek Peder Morset folkehøgskole. aiz loga paveras burvīgs skats uz fjordu un kalniem.

šajā tautskolā jauniešiem ir iespēja apgūt tādas lietas kā dažādus māklsas un sporta veidus, rokdarbus, medijus, jāšanu (šodien bijām stallī apciemot zirgus) utt.

Anna no Polijas ar Nikitu

atšķirībā no vairuma citu tauskolu šajā lielākā daļa audzēkņu ir jaunieši ar īpašām vajadzībām. viņi ir bezgala mīļi. vislaik apskaujas un smejas. kad viņi vēlas tikt samīļoti, tad vienkārši paši iet un samīļo kādu (arī savus pansiedzējus).

pasniedzēji šeit arī, protams, ir ļoti atvērti. reizēm apsēžas arī pie mūsu galda un izstāsta kādu epizodi iz sava dzīvesstāsta. tā šodien tuvāk iepazinām franču izcelmes amerikāni, kurš uz Norvēģiju atceļojis studēt mākslu un uz Selbustrad pārcēlies, jo saticis savas dzīves mīlestību. skaistākā vieta pasaulē, viņaprāt, ir Lofotu salas (norvēģi šobrīd apsver iespēju veikt naftas urbumus arī tur!). bet tomēr, kad bērni būs gana pieauguši, lai parūpētos paši par sevi, viņš domā pārcelties uz kādu siltāku zemi, piemēram, Spāniju. un zivju eļļu viņš dzer vienkārši no pudeles, tāpat kā to dara Turbjorns.

neliela atkāpe par zivju eļļu. tā ir lieta, ko norvēģi dzer, lai pārdzīvotu tumšo ziemu jeb mørketid (=tumšo laiku). tā ir bagāta ar vitamīnu D, ko mums sniedz saule, kā arī omega 3 taukskābēm un visādām citādām lietiņām, kas nāk par labu smadzeņu attīstībai (atmiņai), asinsritei (cerams, ka līdz ar to arī vielmaiņai), kauliem utt. Turbjornam, piemēram, dienās, kad viņš zivju eļļu nelieto, jāguļ par divām stundām vairāk. toties pirmo reizi, kad viņš to iedzēra, viss virtuves galds tika apvemts. tagad viņš protot distancēties no eļļas garšas. uhhh, mani gaida nopietna sagatavošanās šim procesam. bet esot pieejama arī tāda ar citronu garšu. es apsveru tās iegādi.

savukārt Trīne no nacionālās aģentūras pie vakariņu galda stāstīja mums, kā nodrošināties nevis pret tumsu, bet gan aukstumu ziemas laikā. un galvenā atbilde ir: VILNA! jā, arī norvēģiem zināma vecā patiesība, ka vilna silda pat tad, kad ir slapja. tāpēc, to nēsājot, var dorši nodoties visiem iespējamiem ziemas un sniega priekiem (kā es gaidu slidošanu Oslo strūklakās kopā ar Eviju!). un vēl viens svarīgs elements ziemas apģērba nokomplektēšanā ir SLĀŅI, jo nevis pats apģērbs uztur siltumu, bet gan gaiss, kas atrodas starp vairākiem tā slāņiem. vilnas apakšveļa, mh! un tad vilnas džemperis pa virsu. un tam visam pāri mitrumnecaurlaidīga jaka. pagaidām vēl man nav nekā no tā visa.

bet tagad atpakaļ pie apācībām. pirmās divas apmācību dienas bija visnotaļ garlaicīgas, heh. vakar skatījāmies daudz PowerPoint prezentāciju par Jaunatni Kustībā, Youthpass un AXA aprodšināšanu, kas ir tik forša, ka apmaksā pat dzemdības (manējā joprojām nav atceļojusi uz Norvēģiju). līdzīgi kā pirmsaizbraukšanas apmācībās arī šoreiz mums bija jāzīmē savas dzīves ceļš/upe un jāatzīmē tajā brīži/posmi, kad esam (ie)mācījušies visvairāk. mana upe vairāk atgādina ezeru sistēmu.

vakar vakarā Youtn in Action (=Aktiv Ungdom/Jaunatne Kustībā) pārstāvji devās uz sapilci Trondheimā, tāpēc mēs uz visu atlikušo nedēļu tiekam atstāti Peder Morset darbinieku ziņā. šodien pats skolas direktors Ainār sniedza mums nelielu ieskatu norvēģu kultūrā. runājām par sāmiem, Norvēģijas vēsturi, mūziku, tautastērpiem un literatūru.

tātad, ko mēs uzzinājām ar sāmiem. viņi uzksatot sevi par senākajiem Norvēģijas iedzīvotājiem un jūtoties saistīti ar indiāņiem un eskimosiem. (man gribās saldējumu!) Norvēģijā pastāv 2 sāmu valodas formas: norsksamisk un sørsamisk. vienas valodas pārstāvji īsti nespēju saprast otrus. norsksamisk, protams, runā ziemeļos. sørsamisk tiek runāta šajā Norveģijas daļā, bet tā īsti vairs nav dzīva valoda - mājās visi runā novēģu valodā.

šajā Norvēģijas daļā dzīvojošajiem sāmiem ir nesaskaņas ar citiem lokālajiem zemkopjiem, jo viņu ziemeļbrieži, kas netiek audzēti aplokos un brīvi staigā savā vaļā, noēd visu zāli. šajā sakarā sākti pat tiesas darbi. vienreiz gadā sāmi sapulcējas paši, sapulcē arī savus ziemeļbriežus un noslaktē tos, lai tiktu pie gaļas un ādām.

vēl kāda ļoti īpaša ar sāmiem saistīta lieta ir joik - sāmu tradicionālā dziedāšanas forma, kas ir viena no senakajām mūzikas formām Eiropā. mūdienās populārākā joik izpildītāja, kas jau kļuvusi par atpazīstamu populārās mūzikas seju, ir sāmiete Mari Boine. kā kāds vīrs teica, joik var dziedāt gan par cilvēkiem, gan zvēriem, gan kalniem, gan vientulību. pārsvarā gan tiekot apdziedāta daba, tās gari. tā kā kristīgajai baznīcai šada ticība gariem bija nepieņemama un bīstama, joik daudzus gadus ticis aizliegts un bijis jādzied slepenībā. Mari Boine stāsta, ka tā rezultātā sāmi pat sākuši uzskatīt savu vēsturi, valodu un tradīcijas par nevērtīgām. tas arī bijis iemesls, kādēļ viņa sākusi popularizēt joik.

lai izbaudītu sāmu kultūru, var dotiesuz festivālu Riddu Riddu.

tas atsauc atmiņā, ka svētdien, kad ciemojāmies pie Heidi mājās (ak, viņas māja ir kā no žurnāla - ar visiem tiem mazajiem, bet perfektajiem nieciņiem, kas to padara bezgala mājīgu. Evijai taisnība: no turienes aizbraukt nekad negribās.) un šķirstījām bērnu grāmatas, lai izvēlētos kādu, no kuras es varētu mācīties norvēģu valodu brīvajā laikā, un apbrīnojām to ilustrācijas, Heidi stāstīja, ka bērnībā šo ilustrāciju dēļ viņa vēlējusies kļūt par sāmieti vai puķi.

Heidi un Haralds

Tūva, atradusi savas paštaisītās bērnības lellītes

bet turpinot par mūziku, Norvēģijai raksturīgais mūzikas instruments, kas nav atrodams nevienā citā zemē, ir hardingfele jeb Hardangeras reģionam raksturīgā vijole. tai ir 8-9 stīgas, no kurām spēlētas tiek 4. pārējās 4-5 spēlējas pašas, heh, jo atrodas zem pirmajām 4. hardingfeles spēli var paklausīties šeit.

vēl kāda lieta, ko šodien uzzināju, ir tas, ka Norvēģijas Valsts naftas fondā esošie līdzekļu apmēri šobrīd ir 600 000 kronas uz katru iedzīvotāju. daļa ienākumu no naftas biznesa tiek novirzīti šim fondam, lai Norvēģija nekļūtu par nabadzīgu zemi, kad nafta būs beigusies, he (nākotnes cerības tiek liktas uz lašiem). daļa norvēģu uzskata, ka fonda līdzekļi ir pietiekami lieli, lai tos varētu sākt tērēt jau šobrīd.

runājot par laiku, kad Norvēģija atradās Dānijas karaļa pakļautībā un dāņu - norvēģu attiecībām šodien, Ainārs teica:

"Denmark is small, flat country but we're big and with mountains. Yet they think we are savages." (= Dānija ir maza un līdzena zeme, bet mēs esam lieli un ar kalniem. Tomēr viņi uzskata mūs mežoņiem.)

pēc Aināra vadītās kultūras stundas nāca Turgera (Torgier = Tūra šķēps) valodas stunda. Turgers ir burvīgs skolotājs! ar īstu rūķa bārdu un perfektu humora izjūtu. par spīti saviem gadiem joprojām sprigans. kopā ar viņu izrunāt 3 īpašos norvēģu alfabēta burtus (æ, ø, å) bija daudz aizraujošāk kā ar visiem iepriekšējiem norvēģu valodas pasniedzējiem. vēl mēs kopā dziedājām norvēģu dzimšanas dienas dziesmu, kas mums uz rītdienu jāzina no galvas.

arī pēcpusdienu pavadījām dziedot. pirms tam gan skatījāmies filmas par Norvēģiju un brīvprātīgo darbu šajā zemē. pēc tam gatavojām īpašo vakara programmu 6dienai. daļa no mums spēlēs teātri, daļa spēlēs instrumentus un dziedās. es esmu pie dziedātājiem.

4dien mūs gaida Bad Hair Day Party kopā ar šīs tautskolas audzēkņiem, bet 5dien - brauciens uz Trondheimu. rīt beidzot dosimies mežā. nevaru to sagaidīt - konstantā atrašānās telpās ir nedaudz nomācoša.

vēl nedaudz par pārējiem brīvprātīgajiem šeit. lielākais prieks man bijis iepazīties ar Zsofiju no Ungārijas,

Zsofija un Giedre no Lietuvas

kura strādā Mandalē līdzīgas ievirzes projektā kā es (līdz ar to šī gada laikā mēs ceram realizēt kopīgu projektu ar pieredzes apmaiņu abu mūsu organizāciju vidū), Henriki no Vācijas,

kas katru dienu sastopama Ullevaal stadionā (! tur, kur mēs dzīvojam), jo strādā Norvēģijas Slēpošanas federācijā,

un Stefanu no Vācijas, kurš strādā saistībā ar mūziku jauniešu centrā Steinšērā. viņam ir telts un vēlme doties uz ziemeļiem. man nav telts, bet ir vēlme - a perfect match, he! plānojam vērot vaļus. ar Zsofiju savukārt gribam redzēt ziemeļblāzmu.

tagad vajadzētu iemācīties dziesmu un likties uz auss. labnakti!

kāda auzdēkņa patchwork darbs

13.-20.diena

pulkstens rāda 9:58. juhuuu, esmu laicīgi izripinājusies no gultas. ēdu tagad brokastis: tostermaizi ar melleņu ievārījumu un brūno sieru. dzeru zaļo tēju. kamēr vēl nav uznācis lielais, ļaunais slinkums, ķeršos klāt pie solījumu pildīšanas.

visu nedēļu klausos Radiohead. nez kāpec, visvairāk ieklausīties sanāk tieši Nude vārdos. ceru, ka tas nav nekas zīmīgs, heh. un visu nedēļu ir sajūta, ka es kavēju norunātos tikšanās un darba laikus. tad es skrienu un attopos vienmēr laikā, heh. vismaz bilance ir pozitīva!

klausoties Radiohead, šonedēļ pārvietojos daudz ar tramvaju un baudu pilsētas skatus. protams, tas ir liels līkums ceļā uz mūsu mājām. 3 metro pieturu vietā tās ir 10 tramvaja pieturas + daudz luksoforu. toties var baudīt saules gaismu pazemes tumsas un elektriskā apgaismojuma vietā.

7dien gaidījām ar Viktoriju ciemos Eviju. ekk, tā arī nesagaidījām. pagaidām īsti neizdodas īstenot mūsu norunu, ka tiksimies vismaz reizi nedēļā. Evija ir aizņemta meitene. viņai veseli 3 bērni jāpieskata! tā nu gājām uz kino divatā. mums par pārsteigumu Cinemateket 7dien bija aapent hus - "atvērtā māja" jeb bezmaksas ieeja uz visām filmām.

hah, tagad nevaru neko ierakstīt, jo man jāskatās šis video un jādzied līdzi. tiešām laikam Radiohead posms uznācis. tā notiek vismaz reizi gadā. nākošajam vajadzētu būt Patrika posmam. tas jau kādu laiciņu nav bijis.

jā, bet atgriežoties pie 7dienas filmas, mēs gājām uz The Kids Are All Right ar Džilianu Mūru vienā no galvenajām lomām. stāsts ir par ģimeni, kuru veido divas mammas un divi bērni. bērni nolemj meklēt savu īsto tēvu. es gaidīju milzu drāmu, bet par patīkamu pārsteigumu no zāles izgāju smaidīga un atkal jau nosmējusies.

mans mīļākais izteiciens, ko iemacījos no šīs filmas, ir: my brother form another mother, ko tēvs teica vienai no mātēm, kad atklāja, ka abus vieno līdzīga mūzikas gaume.

kad atgriezāmies no filmas, mājās mūs sagaidīja 2 pārsteigumi: 2 milzu zirnekļi. šķiet, ka Viktorijas kliedziens bija skaļākais, ko man mūžā nācies dzirdēt. kaut kā saņēmām sevi rokās un iznesām abus ķiparus ārā. putekļusucējam pēc Evijas stāsta klāt neķērāmies. viņas ar Lauru reiz bija atbrīvojušās no sava lielā zirnekļa tieši šadā veidā. nākošajā dienā tas vienārši izrāpoja ārā no putekļusūcēja, haha.

draudziņš. mh, man bija ļoti bail likt roku viņam tik tuvu!

1diena sākās neierasti agri. ja visu pagājušo nedēļu varējām celties kaut vai 11os, tad šoreiz bija jāpiespiež sevi avērt acis jau pirms 7iem. devāmies uz IKO - mūsu sadarbības organizāziju, kas ir grāmatu izdevniecība

IKO izdotās grāmatas

un tajā pašā laikā līdzīgi kā Kateket nodarbojas arī ar baznīcas kopienas izglītošanu, piem., rīko dažādus kursus, seminārus un konferences. tuvākais seminārs IKO telpās būs par kristietību bērnudārzos. bet šobrīd vsis gatavojas ikgadējai milzu konferencei, kas šogad risināsies 20. oktorbī un kuru apmeklē visi vairāk un mazāk svarīgie Norvēģijas baznīcas pārstāvji (šobrīd pieteikušies jau vairāk kā 1000 apmeklētāji). tur savu roku nāksies pielikt arī mums!

bet šonedēļ nodarbojāmies ar vairāk tehniskām lietām. izsūtījām jaunos katalogus uz grāmatu veikaliem, draudzēm utt. katalogu, protams, bija tūkstošiem un katram katalogam vajadzēja pievienot arī 2 vēstules. tā kā IKO pārstāvji vēlējās atstāt labu un radošu iespaidu uz saviem potenciālajiem klientiem, viņi bija izdomājuši, ka vēstules jāraksta ar roku. tāds nu bija mūsu pienākums. varat iedomāties, KĀ man sāpēja roka pēc tam! hah, labi, joks! vēstules bija izdrukātas. mums tās kopā ar katalogu bija vnk jāieliek aploksnē un jāuzlīmē uz aploksnes adrese. šajā nodarbē aizvadījām veselus 3 rītus pirms valdou kursiem. darbs kaulus nelauza, mierīgi varēju nodoties savām pardomām vai arī sarunām ar jaukajiem un draudzīgajiem IKO ļaudīm. par ko mēs visvairāk runājām? šie ir 4 līdz šim man biežāk uzdotie jautājumi kopš esmu Oslo:

1. kā Tevi sauc?

2. no kurienes Tu esi?

kad cilvēki atskārst, ka mēs ar Viktoriju nākam no kaimiņzemēm, viņi jautā:

3. vai Jūs saprotat viena otru, kad katra runājat savā valodā?

un pēc kāda laiciņa:

4. vai Tev ir draugs?

ceturtais, manuprāt, ir latviešu darba videi neierasts jautājums, bet šeit, jā, visi darba kolēģi ir informēti par manu ģimenes stāvokli, heh.

strādāt IKO ir ļoti patīkami. lielākā kolektīva daļa, protams, ir sievietes, kas nozīmē, ka ik pa laikam izdodas nogaršot kādu mājās ceptu kūku, heh. šādā veidā arī tiku pie ļoti gardu ābolu mafinu receptes. uzcepšu, kad būšu atgriezusies no Trondheimas, un tad likšu lietā jauniemācīto teikumu:

Jeh haaper du kommer paa besok til meg i gad. Jeg har bakt kake. = Es ceru, ka tu šodien atnāksi ciemos. Es esmu izcepusi kūku.

vide tur ir ļoti radoša un iedvesmojoša. kolēģes lenča laikā ļoti entuziastiski māca mums visu ēdienu nosaukumus, kas tajā brīdī atrodas uz galda. hah, kā viņas smējās, kad es pateicu, ka zinu vienu ļoti īpašu vārdu norvēģu valodā: smaljernbanespor jeb šaursliežu dzelzceļš. tas bija 3dienas lielākais hīts.

katru dienu lenča laikā tiek veikts priekšlasījums no Bībeles. kārtējā iespēja pārliecināties par norvēģu humora izjūtu un vieglo attieksmi pret reliģiju - viņi nekautrējas izteikt komentārus un kopā iesmiet. šonedēļ priekšlasījumu veica kundze, kura runā nynorsk (mēs mācamies bokmaal).

1dien, kad ārā vēl bija ļoti silts un saulains, ieturējām lenču pagalmā pie liela kopīga galda. 2dien tas gan vairs nebija iespējams. tā bija pirmā diena, kad pamatīgi salijām. ek, mans lietus mētelis nebija savu uzdevumu augstumos. gribās tomēr lietussargu. bet vismaz kājas bija sausas!

skaisti flīzētā IKO grīda un ļaunie gumijnieki

kaut arī es nīstu savus gumijniekus, heh. viņi noberza man kreisās kājas potīti. patīkami bija redzēt, ka arī paši norvēģi ieradās uz darbu salijuši, heh. tātad viņi nav kaut kādi brīnumaini pārdabiski lietus valdnieki!

tas man atgādina faktu, ka līdz šim visas (2) kļūdas, ko esmu pieļāvusi, lietojot sabiedrisko transportu, ir pieļāvuši arī paši norvēģi, hehe. how cool am I?

bet vēl nedaudz par IKO. uzņēmums/organizācija atrodas salīdzinoši netālu no mūsu mājām. turp dodamies ar autobusu (es vēl neesmu iemācījusies valdīt pār riteni, jā). ēka ir celta 1887. gadā. kā mēs ar Magnhildu smējāmies, kad es viņai paziņoju, ka tas ir tieši 100 gadus pirms manas piedzimšanas: kaut kas šajā pasaulē ir noticis arī pirms manis. apkārt mājai izveidots burvīgs ābeļdārzs. tai ir arī balkoniņi, no kuriem var baudīt sauli vai rudenīgās krāsas koku lapās (mh, Oslo pamāzām jūtams rudens. drīz būs jāiet meklēt jaka)., kad apnicis sēdēt birojā pie datora. vetām uz sienām vēl atrodami oriģinālie gleznojumi no 19. gadsimta.

tā nu mēs 3 dienas šajās ļoti skaistajās un mājīgajās telpās pakojām aploksnes. zemāk redzamās kastes ar vēstulēm nav visas. tas ir tikai 1. dienas rezultāts. man no tiesas šķiet, ka kungs, kuram kastes bija jāved uz pastu, tās ieraugot, teica fak, hah.

ļoti patīkami šīs nedēļas laikā bija kaut nedaudz atsaukt atmiņā vācu valdodu, jo Anna, kura arī strāda IKO, labprātāk runā vāciski.

vēl, tur esot, noskaidroju sava vārda izcelsmi. zināju to gan arī iepriekš, bet šoreiz tas bija Bībeles kontekstā. IKO grāmatplauktos starp daudzām citām grāmatām guļ arī Bībelē minēto personvārdu vārdnīca. mans vārds, kā jau zināms, cēlies no vārda Anna. Anna bijusi atraitne, ekk. toties ar pareģes spējām un bijusi lieciniece tam kā Jēzus kļuvis par Mesiju.

šī bija arī pēdējā nedēļa, kad apmeklēju valodu kursus. rīt uz nedēļu atstāju Oslo un dodos uz Trondheimu. tas būs mans pirmais iekšzemes lidojums! ja es brauktu ar vilcienu, man to vajadzētu darīt nakts laikā. Salbu, kas ir netālu no Trondheimas, risināsies atbraukšanas apmācības visiem tiem brīvprātīgajiem, kuri strāda Norvēģijā. es gan satikšu tikai 1/3 no viņiem, jo kopā šādas apmācības ir 3. Viktorija uz savējām dosies vēlāk, lai nebūtu jālaiž garām valodu kursi un varētu satikt savu draugu no Lietuvas. manu braucienu uz apmācībām nebija iespējas pārcelt, jo es 2. apmācību laikā būšu Vācijā, juhuu! bet 3. apmācībās visas vietas jau bija aizņemtas. bet es nenokaru degunu, jo būtībā būtu varējusi izlaist 1. valodu kursu līmeni, hehe. Zane man tiešām visas tās gramatikas lietas bija jau iemācījusi. bet, protams, nevar noliegt, ka vismaz mans niecīgais vārdu krājums šo nedēļu laikā ir audzis.

mana pirmā atzīme norvēģu valodā: flott = forši!

valodu kursos sēžu blakus Rodinai no Izraēlas. viņas pašas vārdiem, es viņai iemācot vairāk nekā pasniedzēja, haha. tas ir labs kompliments! jo man vienmēr bija šķitis, ka es neprotu paskaidrot tādas lietas kā gramatiku citiem saprotamā veidā. patīkami zināt ka tomēr protu! tas arī dod cerību, ka es tomēr varēšu bērniem Drammenē palīdzēt ar mājas darbiem. bet, protams, tas, ko es gaidu, ir hobiju klase! ceru, ka uz Drammeni dosimies jau oktorbī.

Rodinai ir 30 gadi. viņa šobrīd gaida savu pirmdzimto. ar vīru viņa iepazinās tepat Norvēģijā, he. pirms nedēļas viņa ievēroja ramadānu. nespēju iedomāties, kā tas ir, gavēt, esot stāvoklī. cik viņa bija priecīga, kad ramadāns beidzās! hah. milzu maltīte visai ģimenei, kuras sagatavošanai paiet vismaz puse dienas!

tos pašus kursus apmeklē arī Taņa no Latvijas. viņa gan runā krieviski. hah, sarunas ar viņu man vienmēr ir mulsinošanas, jo viņa runā krieviski, es - latviski, bet reizēm mēs abas sarunājamies angliski, un tam visam pāri vēl virmo norvēģu valoda, heh. pārslēgties uz citu valodu reizēm var izrādīties sarežģīti. Taņai ir 14gadīga meita. bezgala gudra. zina, ja nemaldos, piecas valodas un šobrīd jau mācās norvēģu skolā norvēģu valodā, kaut arī Oslo dzīvo tikai no augusta.

vēl ciešāks kontakts man ir izveidojies ar Ramandi no Indijas. viņa ir sikhisma pārstāve. ļoti patīkami bija dzirdēt viņu uzskatu, ka visas reliģijas pasaulē ir vienlīdzīgas. kā arī forši bija skatīties bildes ar viņu krāsainajiem tradcionālajiem tērpiem un dzirdēt, ka viņas tēvs katru dienu pieskaņo turbāna krāsu savam kreklam vai kaklasaitei.

šo nedeļu laikā jau vairākkārt esmu saņēusi komplimentus par savu rokrakstu. tas arī bija kārtējais pārsteigums, jo man pašai tas vienmēr šķitis salīdzinoši nesalasāms.

2dien pie mums ieradās pulciņš nākoš0 CS viesu - 3 meitenes no Beļģijas: Yentl, Stephanie un Fien. bet pirms tikšanās ar viņām es vēl paspēju aizdoties uz Verdensteatret (=pasaules teātris) izrādi And All the Questionmarks Started to Sing (=un visas jautājumzīmes sāka dziedāt). biļetes jau kārējo vakaru uz šo izrādi bija izpārdotas, bet es pie savējās vēl tiku. jēj! tā pat īsti nebija izrāde, drīzāk priekšnesums, kas apvieno gan mūziku, gan video, gan projekciju un daudz savdabīgas mašinērijas. daudz dažādu velosipēdu riteņu, no kuriem katram ir sava skaņa/troksnis/mūzika, daudz vadu, skaļruņu un man nepazīstamu lietu. pēc izrādes, kad bija iespēja iet apskatīt visas ierīces, aptaustīt tās un izjautāt to veidotājus par to darbības principiem, mēs ar Turbjornu runājām, ja katram vadiņam (to tur bija DAUDZ!) nebūtu sava nozīme, noteikti pazustu daļa priekšnesuma burvības.

tikos ar meitenēm pie slavēnā tīģera (reiz Oslo tikusi dēvēta arī par tīģeru pislētu. es gan neesmu vēl noskaidrojusi iemeslus.) Jernbanetorget (dzelzceļa stacija) priekšpusē. jau pirmais iespaids bija ļoti pozitīvs. tā nu turpmākās divas dienas pavadījām sarunās un smieklos. vienu vakaru mācījāmies arī beļģu nacionālo deju 'tsmidje. Viktorija bija apslimusi, tāpēc nevarēja īsti baudīt meiteņu sabiedrību. toties tagad pie mums ciemojas Viktorijas draugs no Bergenas. tā kā arī viņai tiek sava daļa socializēšanās, he.

vedot meitenes mājās, metro mums tika piedāvātas narkotikas. heh, tieši pagājušajā nedēļā sūdzējos Turbjornam, ka vēl nekad neesmu to piedzīvojusi. jēj! nu pienāca arī mana pirmā reize! haha. pārsmējāmies par tā vīra sniegto lietošanas pamācību: lietojiet tikai nedēļas nogalē, nevis darba dienās. uhh, šitais laikam izklausās tā, ka mēs no viņa kaut ko nopirkām. tā, protams, nebija. bet kārtējā smieklu deva bija uzņemta.

meitenes atveda mums krāmu tirgū iegādātu vintage metāla kārbu, kas attēlo Beļģijas nu jau mirušo karali Boudevinu un joprojām dzīvo karalieni Fabiolu. Fabiola ir visnotaļ asprātīga kundzīte. saņēmusi atentāta draudus, viņa dienu nēsāja sev uz galvas ābolu, ko cauršāvusi bulta.

Fabiola un Boudevins

kārbā mēs, protams, atradām beļģu školādi! ai, cik lielas cerības mēs uz to likām! labo šokolādi meitenes bija aizmirsušas mājās ledusskapī, heh. tās esot bijušas mazas šokolādes sēnītes ar sarkanām cepurītēm un visu citu, kas sēnēm pienākas. bet arī šī, lidostā iegādātā šokolāde bija ļoti garda. un meitenēm pašām tā arī labi gāja pie sirds, heheh. beļģi tiešām mīl savu školādi.

apmainījāmies daudz mūzikas ieteikumiem. viņas augustā bija Briselē (pašas dzīvo Gentā), kur Botanique (turpat, kur mēs redzējām Patriku) viena koncerta ietvaros uzstājās gan CocoRosie, gan Efterklang. hah, man arī bija padomā doties uz šo koncertu.

interesanti bija dzirdēt Jentl, Stefānijas un Finas viedokli par norvēģu meitenēm. viņas krāsojoties par daudz. meitenes Beļģijā vispār nelietojot dekoratīvo kosmētiku. man, protams, salīdzinot norvēģu un latviešu meitenes jāsecina pretējais - meitenes Norvēģijā gandrīz nelieto kosmētiku. ja es šeit cenšos to lietot mazāk, tad Jentl, Stefānija un Fina izmantoja iespēju ieprikšanās centrā uzkrāsoties, hehe. pēc valodu kursiem satiku Finu ar aveņkrāsas lūpām, Jentl ar gliteriem zem acīm un Stefāniju ar zilām acu ēnām. tā kā man ļoti patika Jentl gliteri, viņa secināja, ka man esot slikta gaume, hahaha.

vēl viena atšķirība starp beļģiem, norvēģiem un latviešiem ir tā, ka beļģi nu galīgi nenododoties vienas nakts sakariem, kurpretī, kā Jūs jau zināt, norvēģi ieņem pirmo vietu pasaulē šajā ziņā. latvieši laikam ir kaut kur pa vidu, he.

tā kā mēs nevarējām meitenes izmitināt visas 4 naktis, nākošās 2 viņas pavadīja pie Turbjorna. ekk, es gandrīz apraudājos, kad viņas devās prom.

ja cieši ieskatās, šajā bildē var atarst 4 smaidus

Fien un Yentl

bet mēs satikāmies atkal 5dienas vakarā (viņu pēdējā naktī Oslo), kad kopā devāmies uz Afrikanaat (=Āfrikas nakts) Fredagsbaren (Piektdienas bārs), jaunajās māksas skolas telpās. tajā vakarā tur valdīja pasakaini pozitīva atmosfēra - visi smaidīgi dejoja Rietumāfrikas ritmos.

atpūtas telpas/bāra pirmo stāvu rotāja daudz dīvāniņi - katrs, protams, apvilkts ar atšķirīga raksta audumu, kā arī katra tapešu loksne uz sienas bija ar savu zīmējumu, kā jau tas tagad ļoti iecenīti. otrais stāvs pretstatā klusināti apgaismotajam pirmajam stāvam bija gaišs, balts ar zilu grīdu. kaut kas starp debesīm un jūru. tur varēja laiskoties šūpuļtīklos un lielajos, baltajos sēžammaisos. kad tādā iesēžas, celties un kaut kur iet, protams, ne prātā nenāk. tomēr pēc kāda laicņa mēs devām kājām ziņu un gājām lejā dejot. beidzot man bija iespēja redzēt izslavētās Turbjorna dance moves! nodejojām līdz brīdim, kad tika iedzēstas gaismas un visiem nācās doties mājās. tas notika ap pulksten pus3iem. atkal jau jāsaka, ka pēdējais transports uz manām mājām bija nokavēts. šķiet, ka nakšņošana pie Turbjorna 5dienas vakaros būs izveidojusies par sava veida tradīciju.

pie brokastīm priecājos par Turbjorna lielajām, ērtajām tasēm un sūdzējos, ka neesmu apmierināta ar tām parastajām IKEA krūzēm, kādas atrodamas mūzu dzīvokļa trauku skapī un katrā Oslo birojā. tad viņš no kādas kastes izvilka zilu, ļoti vienkāršu, bet patīkamas formas tasi un pastāstīja, ka Somijā pēckara laikā šādu tašu ražošana bija galvenais plāns, lai izvilktu valsti no krīzes un atjaunotu stabilitāti tajā. katram iedzīvotājam tika piešķirta šāda absolūti lakoniska krūze ar domu, ka tā nenovērsīs uzmanību no sarunas un sarunu biedra un nevairos šķiru atšķirības apziņu cilvēkos, ko, piemēram, varētu impilcēt zelta maliņa kādai citai krūzei vai dārgais materiāls no kā tā izgatavota.

somu dizains

vēl mēs apspriedām norvēģus un mīlestību. no Zanes un arī valodu kursos uzzināju, ka norvēģi nesaka, ka viņi mīl viens otru. viņi mēdz atzīties tikai patikšanā. un vairāk pierāda savas jūtas darbiem, nevis vārdiem, piemēram, ja pāris dzīvo kopā, tad bez vārdiem jau ir skaidrs, ka viņi mīl viens otru. tātad "es tevi mīlu" vietā viņi saka:

Jeg liker deg. vai Jeg er glad i deg. (=Tu man patīc.), no kuriem otrais ir spēcīgāks apgalvojums. tas ir arī tas, ko, piemēram, vecāki saka saviem bērniem. un tā arī esot skaistākā lieta, ko draugs var pateikt draugam.

un vēl trakāk! savam mīļotajam norvēģis var teikt arī:

Jeg tror, jeg liker deg. (=Es domāju, ka tu man patīc). haha!

Jeg elsker deg (=Es tevi mīlu.), ir teikums, kas tiek izteikts tikai vienam cilvēkam un vienu reizi mūžā. tas no tiesas apliecina saistības uz visu mūžu. skaisti.

tomēr tas neattur norvēģus teikt, ka viņi mīl, piemēram, picu, hah!

tā kā 6dienai man dižu plānu nebija un uzmācās nelielas bailes no vientulības, devos palīdzēt sakopt telpas pēc vakardienas ballītes. iepazinos ar meiteni, kurai pieder Fredagsbaren, un meiteni, kas šuva sēžammaisus. tagad apsveru iespēju palūgt vienu uzšūt arī man - tas neesot grūti.

par sēžammaisiem turpinot, kādam iepriekšējā vakarā bija gadījusies ķibele - maiss saplīsa un neskaitāmas mazās putoplasta bumbiņas izbira pa visu 2. stāvu un arī 1. uhhh, pagāja krietns laiks, kamēr mēs to visu savācām.

vēl īpašs pienākums bija atbrīvot alus skārdenes no tām lietiņām, ar kurām skārdenes tiek atvērtas. tās atšķirībā no pašas alus bundžas ir izgatavotas no augstvērtīga alumīnija. Turbjorns šīs lietiņas krāj un nodod tālāk savai tantei, kura tās savukārt nogādā savam draugam. viņš tās izkausē un tālāk izmanto protēžu gatavošanā. tā būšot perfekta Ziemassvētku dāvana tantei, jo, strādādama baznīcai, viņa arī tic mazākam patēriņam un nepieņem dāvanas. katru gadu viņa lūdz naudu, kas tiktu iztērēta viņas dāvanas iegādei, ziedod baznīcai, lai palīdzētu citiem cilvēkiem.

no ballītes paņēmu līdzi uz mājām tukšu vīna pudeli, kuru tuvākajā laikā ceru pārvērst augstvērtīgā dizaina priekšmetā un funkcionējošā naktslampiņā, kuras man pagaidām vēl nav, tāpēc īsti nevaru pirms miega nodoties lasīšanas priekiem.

tā nu atstājot mājās iepriekšējā vakara 7os, atgriezos tikai nākošnās dienas pus3os. visu atlikušo dienu nolaiskojos pa gultu, klausoties mūziku un lasot. pavadīju arī 2 smieklu pilnas stundas, runājoties ar ģimeni skaipā, jo mammai beidzot tika iegādāts mirkofons, juhū!

paldies, mammu un brāli, ka palīdzējāt man iegādāt biļeti uz Vāciju! 8. oktorbī došos uz Esseni baudīt mūziku Denovali Swingfest ietvaros. 2 dienas burvīgas mūzikas! gaidu šo pasākumu jau kopš jūnija: Blueneck, Her Name is Calla, The Samuel Jackson Five u.c. tagad veiktas arī izmaiņas programmā, kas man pat vairāk iet pie sirds nekā oriģinālais lineup. 65daysofstatic neizpildāmo tehnisko prasību dēļ viņus nomainīs viena no manām iecienītākajām vācu grupām Daturah, un The Pirate Ship Quintet, kas, es zinu, atzīti par bezgala labiem, vietā spēlēs man tomēr mīļākie Yndi Halda. un, protams, protams, kā papildus bonuss tam visam būs iespēja satikt Tomasu no Bersarin Quartett.

uhh, tagad pulkstens rāda jau 13:49. drīz vajadzētu ķerties klāt somas krāmēšanai, lai vakarā mierīgu sirdi varētu doties apmciemot Heidi, Tūvu un Eskilu. Evija stāsta, ka Heidi māja esot tik mājīga, ka nekad negriboties to atstāt.

12. diena

kopš vakardienas visām lapiņām, ar kurām aplīmēti priekšmeti mūsu dzīvoklītī, pievienojušies lietu nosaukumi arī franču valodā. uzņemt pirmos CS viesus bija ļoti patīkami. Emiliāns un Severīns ir bezgala smaidīgi un jauki. šodien promdodoties viņi uzdāvināja mums rožu pušķi! how french is that?

vakar visi kopā devāmies uz Cinemateket* skatīties norvēģu filmas ar angļu subtitriem. tā vietā nonācām kādā no kino zālēm, kurā rādīja visnotaļ traku franču filmu par kādu pianistu, kuram ļoti tīk iesaistīties kautiņos, ar subtitriem norvēģu valodā! Severīns filmas laikā man ausī nepārtraukti tulkoja dialogus. biju pārsmējusies līdz nemaņai. kā arī ļoti savdabīgi bija atrasties šādu 3 valodu universā, no kurām neviena nav dzimtā.

tā kā ballīšu dzīvnieks manī ir miris, pēc filmas devos mājās. Viktorija ar puišiem devās uz vienu no vismaz divām balkānu ballītēm, kas tonakt risinājās Oslo. to, uz kuru viņi neaizgāja, rīkoja Tubjorns jaunatvērtajā mākslas skolā. iepriekšējā vakarā viņam vajadzēja izveidot 6 stundu garu dziesmu listi. šorīt saņēmu ziņu no viņa:

haha you know the mr. bean song! 3 people went straight behind the bar to write down the name of it, but funny thing is that i just copied it from a mix and named it "unknown - balkan clarinet". all of them worte it down. haha. was a great night. had to get the music going for 2.5 hours after we actually closed.

laikam jau kādu gadu Balkāni virmo gaisā un nepārstāj to darīt arī šeit.

šodien bijām arī tuvējā SATS sporta centrā uz jogu. apjautu, ka līdz šim vēl nekad neesmu bijusi uz jogu, kura tiktu vadīta latviešu valodā. labs veids, kā iemācīties ķermeņa daļu nosaukumus un vārdu "elpot". norvēģu val tas ir "puste".

atnākot mājās un paverot savas istabas durvis, aptvēru, ka esmu bijusi pavisam naiva savā cerībā, ka šeit spēšu būt kārtīgāka. apliecinājums tam redzams zemāk. tagad vairs neizskatas tik jauki, vai ne?

labi, te kaut kas mīlīgāks līdzsvaram: skats no mana loga (pierādījums tam, ka arī no pagrabstāva var redzēt debesis un kalnus).

vēl tikai neliels izvilkums no manas un Ievas sarunas šodien, kas man neizsakāmi palīdzeja tikt galā ar nomākumu: vairāk brīnīties. gan par sevi, gan citiem. vairāk vērot, mazāk vērtēt. šķita arī, ka tas ir perfekts noslēgums grāmatai par Vitgenšteinu, ko vakar beidzu lasīt.

*Cinemateket ir kinoteātris Oslo, kurš nerāda šā brīža aktuālās filmas, bet gan senas vai pavisam svaigas norvēģu un internacionālās festivālu filmas. domāju doties rīt turp uz The Kids Are All Right. Evij, Tu man pievienosies?

vakar starp citu izrēķināju, ka, ja man izdosies aiziet uz visiem kultūrpasākumiem, ko vēlos šomēnes apskatīt, būšu šiem priekiem iztērējusi 130 latus.

P.S. šodien pirmā diena kopš esam Oslo, kad līst. un pirmā reize, kad beidzot uz ielas redzēju slaveno norvēģu dizaina OnePiece. bet, kā mēs ar I velāk nospriedām, tas bija baigais geto niga variants un neizskatījās smuki. jutos viegli vīlusies.

7.-11. diena

šonedēļ konstants nogurums. šodien vismaz izdevās diendusu pagulēt, heh, kā rezultātā vairs nav besis, kāds 3dien bija mani pārņēmis. lai arī atkal izbaudu lietas un notikumus, šodien es labprāt vispār nelīstu no gultas ārā, jo esmu gulējusi tikai ~4 stundas. katru dienu daudz jaunu iespaidu un jaunas iepazīšanās. tagad šķiet, ka iepazīties ar cilvēkiem ir pats normālākais zemes virsū. tas arī viens no iemesliem, kādēļ nevaru nodoties miegam tik, cik gribētos, - šovakar pie mums ieradīsies pirmie CS viesi - Emiliāns un Severīns no Francijas. tagad gaidu viņu zvanu.

bet nu visu pēc kārtas. galvenais pirmdienas notikums bija vakariņas, uz kurām mēs ar Viktoriju uzaicinājām, protams, Haraldu, Ninu (mūsu mentori), Eviju, Heidi (iepriekšējo brīvprātīgo mentori) un Heidi bērnus - Tūvu un Eskilu. vakariņās nolēmām pasniegt ēdienus, kas būtu kopīgi gan Lietuvai, gan Latvijai. tā nu attapāmies, rīvējot kartupeļus kartupeļu pankūkām un gatavojot mīklu auzu pārslu cepumiem. visiem garšoja!

Evija par godu savai aizgājušajai dzimšanas dienai dāvanā saņēma Robina šokolādes kūku. žļurp! daži gabaliņi joprojām, rūpīgi noglabāti, mīt mūsu saldumu/tējas skapītī.

daudz smaidu, daudz smieklu un daudz ūdens (vakara gaitā netika uzvārīta neviena krūzīte tējas, kas man šķita ļoti norvēģiski, protams. uzreiz gribās vispārināt - viņi dzer kafiju, alu vai ūdeni.). ļoti izbaudīju, cik vienkārši un draudzīgi ir norvēģi, cik neformālas ir mūsu attiecības ar kolēģiem. to varēja novērot arī šodien, kad devāmies Haraldam līdzi uz vairākām sapulcēm.

liels prieks bija iepazīties ar abiem Heidi bērniem. viņi bija bezgala jauki un naski realizēt manu ideju, kā rezultātā visi piriekšmeti mūsu virtuvē/dzīvojamā istabā un vannas istabā ir aplīmēti ar post-it lapiņām, uz kurām rakstīti priekšmetu nosaukumi norvēģu valodā (mums ar Viktoriju vēl tikai jāpievieno latviskie un lietuviskie tulkojumi). pat augļi tika apstrādāti!

2dien atkal atgriezos Imigrācijas lietu departamentā, jo 1dien tiku pie nr. 200 rindā, kas nozīmē, ka savu kārtu man sagaidīt būtu neiespējami. cerību pilna gan pavadīju tur 2,5 stundas. tad devos mājās rīvēt kartupeļus. arī 2dien pavadīju tur pietiekami daudz laika, lai nepaspētu aiziet uz valodu kursiem. bet par to nebija daudz jābēdā, jo no šiem kursiem mēs atteicāmies un jau tajā pašā dienā Haralds ar Evijas palīdzību mūs pieteica jauniem kursiem Folkeuniversitetet. paspēju uz 2. daļu. šie ir nesalīdzināmi labāki - pansiedzēja sagatavojas nodarbībām un pārējie arī ir daudz motivētāki mācīties. bet Zane tomēr mani ir apmācījusi pārāk labi - joprojām nedaudz jāgarlaikojas. domāju, ka tā vairs nebūs, kad atbraukšanas semināra dēļ man nāksies izlaist veselu nedēļu valodas kursos (dienā mēs izņemam vienu nodaļu grāmatā. intensīvie kursi kā nekā).

2dienas vakarā atkal tikāmies ar Jūliju. par to man milzumliels prieks - pagājusi tikai nedēļa, bet mēs esam tikušās jau 2 reizes! devāmies uz Kai Kobi Mikalsen un Mats Monstad koncertu Sound of Mu. kopā ar Jūliju un Viktoriju mēs tur bijām vienīgās klausītājas no malas! pārējie atnācēji bija mūziķu draugi un Sound of Mu darbinieki. Mikalsens un Monstads izmantoja tikai bungas, perkusijas un analogo elektronisku. ferkvences gāja cauri visam ķermenim.

pēc koncerta devāmies iemalkot tēju Tea Lounge. ļoti mājīga vietiņa ar klusinātu gaismu un plašu tējas karti, kur pat sakaranā tēja ir garda (netīšām izvēlējos to, he. mana norvēģu valoda tomēr nav TIK laba.)!

3dienas plānā ietilpa tikai valodu kursi. tad arī iegādājāmies abonomentu SATS sporta centrā. rīt iesim uz jogu. abonoments darbojas gadu, nauda ik mēnesi no konta tiek atskaitīta automātiksi - laba motivācija iet sportot un nešķiet savu naudu vējā. arī treneri tur ir bezgala motivējoši un iedvesmojoši! pēc abonomenta iegādes devāmies uz tuvējo sporta preču veikalu pēc sporta apaviem, kurus es tā arī nenopirku, jo viņi ir tik ārkārtīgi neglīti! ceru, ka drīz tam tikšu pāri.

jau 3dien lielais nogurums bija klāt. pašā vakarā devos uz Sognsvann pavingrot, ieelpot svaigu gaisu un izbaudīt vienatni un klusumu (esmu nogurusi arī no konstantas sarunāšanās).

4diena atkal sākās ar valodu kursiem, kam turpinājumā sekoja neliels ieskats darba pienākumos ofisā (gatavojām un nosūtījām paciņas jaunajiem organizācijas biedriem) un vakariņas ar kolēģiem vienā no Akker Bryge restorāniem Jacob Aal. vakariņojām gan restorāna iekšienē, tādēļ tā īsti Akker Bryge atmosfēru izbaudīt neizdevās, bet citādi tas bija perfekts un ļoti, ļoti gards dienas noslēgums, kas atkal tik piepildīts smiekliem. izvēlējos vienu no tradicionālajiem norvēģu ēdieniem - lasi ar kartupeļiem mērcē (nu kādam laikam laša būs gana). saldajā kas mazāk norvēģisks - šokolādes fondants ar vaniļas saldējumu un augļu mērci. vakariņās iepazināmies ar pārstāvjiem no mūsu sadarbības organizācijām, kurās mums vēlāk nāksies strādāt.

kad viss tika apēsts un bija pienācis laiks doties pa mājām, es devos uz Bla satikt Turbjornu un klausīties James Blackshaw. tas bija tieši tas, kas vajadzīgs! kāda pazīstama seja un mierīga akustiskā ģitārmūzika patīkamā gaisotnē (ļoti skaits kontrasts veidojās starp skatuves apgaismojuma zilajiem toņiem un uz galda esošo sveču silti dzeltenās gaismas). ja vienīgi nebūtu tos 6 latus par glāzi alus iztērējusi, he! publika bija lieliska - koncerta laikā tiešām klausījās mūzikā un nesarunājās. pirms Džeimsa Blekšova uzstājās norvēģu mūziķis Jens Carelius (vairāk pēc lietuvieša izklausās, vai ne?), kas man arī ļoti gāja pie sirds.

tā kā Blekšovs pēc katras kompozīcijas pievērsās nopietnai ģitāras skaņošanai, kas parasti ieiliga uz vairākām minūtēm, šī tēma nenovēršami iezagās arī manās un Turbjorna sarunās. uzzināju, ka kā bērnam, ejot uz orķestra koncertiem, Turbjorna mīļākā koncerta daļa bija tieši instrumentu skaņošana. laikam nav brīnums, ka tagad viņš pats aizrāvies ar eksperimentālo mūziku - Feilkontroll.

kad pēc koncerta pēdējais metro bija nokavēts, Tubjorns piedāvāja nakšņot pie viņa, lai man nebūtu jāmēro viss tālais ceļš kājām (uhh, es arī labprātāk 1. reizi to darītu dienas laikā). tā nu pie glāzes paštaisītas sļivovicas, ko Turbjorns bija atvedis no sava pēdējā ceļojuma uz Rumāniju, norunājām līdz kādiem pus3iem naktī. un beidzot no rīta pamodos bez sāpju sajūtas mugurā! 8os jau bija jābūt atpakaļ mājās, jo Haralds mūs veda uz pirmo sapulci Greverud baznīcā. otrā sapulce risinajās atpakaļ Oslo ierastajā Kirkenshus.

pirms došanās uz sapulcēm uz savas mājas trepēm atradām tosteri ar nosaukumu Princese! dievinu Haralda humora izjūtu!

šīvakara plānos ietilpst kino apemklējums, rīt - pikniks kopā ar franču puišiem, Eviju, iespējams, arī Haraldu un Viktorijas brāli, kurš no paša rīt ieradīsies ciemos no Bergenas, kur dzīvo kopā ar tēvu.